Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

60. Rīga, Rīga, tā vien saukā

“Rīga, Rīga, tā vien saukā” ir jautrāka dziesma. Teksts atrodams LFK 1935, 6055 ar dažiem variantiem, bet nav Veronikas varianta 7., 9. un 16. panta.

  1. Krietni zirgi, briesmu lietas, tur var brīnēties no vietas.
  2. Kučieri ar garjam bārdam sēd uz buku, laiž uz kāzām.
  3. Kā no Aleksander durvīm, tā līdz Pēter baznīc vārtiem.
    Kā no Aleksander vārtiem, tā līdz Pēter baznic durvīm.
  4. Gludens koks, tad tīri mokas, līdējam sklid kājas, rokas.
  5. Līdz būt uzlīdis līdz pusi, atsklid atpakaļ it klusi.
  6. Otris klāt, tas lien it knaši, atsklid atpakaļ it aši.
  7. Ilgu laiku nopūlējās, kamēr vienam izlaimējās.
  8. Lai tad nu mēs rāmi urbam, tomēr nepaliek par ļurbām.
  9. Lai tad nu mēs, Rīgas papi, ūzvelk butelem šās trapas.
    izvelk butelēm šo trapi.
  10. Lai tad nu mēs Rīgas zēni, pasmejamies iten lēni.
  11. Mājās bābas par mums pļāpā, it kā zoss par dubļiem čāb(p)ā.
  12. Pilsētās tik plaiskas kaķes, mežos atkal stirnas, zaķi.
  13. Ceļmalās tik tur dēļu būdas, dažās iekš tur spēlē dūdas.
    drāžas iekš, tur spēlē dūdas.
  14. Putni tur pa zariem lēkā, puikas āboļiem tos mētā.
  15. Putni tur par zariem svilpo, ģēģers apakš uz tiem cilpo.
  16. Marīnas un svārpstes griežās, dzijas, drabas iekš tur spiežās.
    Mašīnām tur svārpstes griežas, dripas, drapas iekš tur spiežas.
  17. Aktiņš tev tur jādod dikti, citādi var iziet slikti.

Šīs dziesmas tekstu ar pilnām tiesībām varētu saukt par rīmēm, jo satura nekāda. 1935. gada burtnīcā (LFK 1708, 238) dziesmai ir 14 no šiem pašiem pantiem, tikai sajauktā kārtībā, kas vēlreiz liecina par to neatkarību.

  1. Rīga, Rīga, tāda sauka, kur tie lepnie kungi braukā.
    Ram taj radrī rallallā, ram taj rīdi rallallā.
  2. Krietni zirgi, briesmu lietas, kur var brīnēties no vietas.
  3. Kučieri ar garjam bārzdam sēd uz buku, laiž uz kāzām.
  4. Kā no Aleksander durvim, tā līdz Pēter baznīc vārtiem.
  5. Lai tad nu mēs, Rīgas papi, uzvelk butelem tās prapas.
  6. Lai tad nu mēs, Rīgas zēni, pasmejamies iten lēni.
  7. Mājās bābas gar mums pļāpā, tā kā zoss par dubļiem čāpā.
  8. Pilsētās tik plaiskas kaķes, mežos tikai stirnas, zaķi.
  9. Ceļmalās tik dēļu būdas, dažās iekš tur spēlē dūdas.
  10. Gludens koks kad, tīrās mokas, līdējam sklid kājas, rokas.
  11. Līdz būt uzlīdis līdz pusi, atsklid atpakaļ it klusi.
  12. Otris klāt, tas lien it knaši, atsklid atpakaļ it aši.
  13. Ilgu laiku nospēlējās, kamēr vienam izlaimējās.
  14. Lai tad nu mēs lēni urbam, tomēr nepaliek par ļurbām.

Dziesmu dzied arī “Suitu sievas”, bet no teksta viņas izmanto tikai kādus sešus pantus.