Iesākto pilsētas tēmu turpina dziesma par “drāšpabrīķi”. Teksts ir numurēts LFK 1935, 6056, bet melodiju Veronika nodziedāja 1985. gada 14. jūlijā:
- Diži, mazi, veci, jauni, visi iet kā brikš un brakš.
- Kāds tautietis man vaicāja: kas tie tādi varoņi?
- Šloseri un dreimaņi, smalku ķēžu kalēji.
- Vakarē, kad darbu beidza, visi balti mazgājās.
- Visi balti mazgājās, krodziņēi pulcējās.
- Šim pusducis, tam pusducis, krogus papam vesels ducs.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis, sēd pie alus glāzītes.
- Cik glāzītes tu izdzersi, tik mutītes tu man dos.
Piedziedājumu arī pati Veronika iesāka dažādi: gan “cam”, gan “cum”, gan “com”.
Par drāšpabrīķi sauca kādreizējo Liepājas metalurgu.