Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

61. Drāšpabrīķa pulkstiens zvana

Iesākto pilsētas tēmu turpina dziesma par “drāšpabrīķi”. Teksts ir numurēts LFK 1935, 6056, bet melodiju Veronika nodziedāja 1985. gada 14. jūlijā:

  1. Diži, mazi, veci, jauni, visi iet kā brikš un brakš.
  2. Kāds tautietis man vaicāja: kas tie tādi varoņi?
  3. Šloseri un dreimaņi, smalku ķēžu kalēji.
  4. Vakarē, kad darbu beidza, visi balti mazgājās.
  5. Visi balti mazgājās, krodziņēi pulcējās.
  6. Šim pusducis, tam pusducis, krogus papam vesels ducs.
  7. Nāc, meitiņa, tu pie manis, sēd pie alus glāzītes.
  8. Cik glāzītes tu izdzersi, tik mutītes tu man dos.

Piedziedājumu arī pati Veronika iesāka dažādi: gan “cam”, gan “cum”, gan “com”.
Par drāšpabrīķi sauca kādreizējo Liepājas metalurgu.