Dziesmai “Šei bij viens bāra bērns” melodiju pierakstīju 1989. gada 19. novembrī.
- Tur jāja viens jauns puis[s] pie viņa lūkoties.
- Ne ilgi dzirdēju: šī meitiņ slima guļ.
- Tad eimu klausīties, ko baznīc pulkstiens sak .
- Tas baznīc pulkstiens sak: tā meitiņ miruse.
- Tad eimu skatīties, ar kādiem zirgiem ved.
- Ar baltiem zirgiem ved, ar melnām vērzelēm.
- Tad eimu skatīties, ar kādām drēbēm ģērbt.
- Ar baltām drēbēm ģērbt, ar bālām bantītēm.
- Trūd viņas miesiņas kā rudens zālīte.
- Bāl viņas vaidziņi kā bāla rozīte.
- Birst manas asaras kā zirņu graudiņi.
Īsta “cietsirdīgā” romance! Kad ieprasījos, kāpēc viņas repertuārā ir vairākas tik drūmas dziesmas, Veronika atbildēja: “Nu tādas jau mana māte dziedāja, nebij ar viņai viegls mūžs.”
