“Urjā, sveiki, karja vīri!” arī ir karavīru dziesma, kuru Veronika iemācījusies no savas vecāsmātes māsas, kas dzīvojusi Apriķos. Viņai bijusi ļoti skaļa balss, parasti lielījusies: “Kad es to dziesm uzlaid, tad visi mūri līgojās!”
R. Drīzules pierakstos piezīmēts, ka teicēja šo dziesmu dzirdējusi no kāda veca ebreja tirgotāja pirms apmēram 20 gadiem (LFK 1935, 5891). Dziesmas vārdi ir no Veronikas burtnīcas, bet melodiju viņa man nodziedāja 1985. gada 14. jūlijā.
- Turkam Pļeune ir atjemta, uz kam bij tā cerība.
- Pļeunes mūri sagruvuši, akmens, klints ir dragāta.
Plevnas mūr’ ir sagruvuši - Tūkstoš zaldāt iekš tur nāca, augsti zobens vēcināj.
- Ar taurēm un ar bazonēm tie taurē līdz pat Balkāniem.
- Ar zelta stīgām kokles spēlē, dzied slavas dziesmas Augstākam.
R. Drīzules pierakstos nav 6. pantiņa, bet tā vietā atkārtojas 1.
