Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

35. Gulbīts gulēj uz ūdeņa

Daudz jaunākas cilmes ir otra mičošanas laikā dziedātā dziesma. Alsundznieces to 1978./79. gada ziemā iedziedāja skaņuplatē šādā variantā:

  1. Celies, gulbīt, no ūdeņa, es no ļaužu valodāmi.
  2. Sniedz, tautieti, baltas rokas, noņem māsas vaiņadziņu.
  3. Noņem māsas vaiņadziņu, liec savāi māsiņai.
  4. Valkā gudri, vīra māsa, mūs māsiņas vaiņadziņu.
  5. Nerūsini, nepelini, nekar melle vadzīteje.

6.pantu nesaprotamu iemeslu dēļ sievas nav dziedājušas, lai gan tā taču ir stabilas četrrindes otrā daļa.

Vecākais šīs dziesmas pieraksts suitos attiecināms uz 1957. gadu, kad A. Krūmiņam dziedāja Grieta Macpane no Gudeniekiem (LFK 1935, 8580), tad 1969. gadā dziesmu no A. Lāča pierakstīja V. Bendorfs, bet A. Lāča māsa Marija Lāce to nodziedāja man vēlreiz 1985. gadā. Salīdzinot šos pierakstus, izrādās, ka dziesmas pirmā daļa “mirgo”. Saglabājot atpazīstamību, katrs dziedātājs tajā ieliek ko savu. Piedziedājuma melodija visiem teicējiem ir vienāda, tikai A. Lācis un G. Macpane to izpildījuši nevis trijās, bet divās ceturtdaļās. Līdzīgi kā Alsungas suitenes, Marija Lāce saglabāja trīsdaļīgā metra inerci arī piedziedājumā. Kas attiecas uz tekstu, tad visi teicēji to dzied šādi:

  1. Viens man teica, pieci liedza, lai neņemu šo meitiņu.
  2. Teicējami cimdu pāri, liedzējami ļaunus vārdus.

G. Macpane pabeidza raiti:

  1. Sniedz, brālīti, baltas rokas, noņem brūtes vaiņadziņu.
  2. Valkā godu, vīra māsa, mūs māsiņas vaiņadziņu:
  3. Nerūsini, nepelini, nekar melnā vadzītē.

Šis variants publicēts arī J. Vītoliņa “Kāzu dziesmās” ar Nr. 1208. Savukārt A. Lācī, šo dziesmu dziedot, atkal pamodies dzejnieks, viņš turpina šādi (LFK 1988, 157, arī “Precību dziesmas” ar Nr. 1622):

  1. Kāpēc manis vainadziņis šķībi stāvēj galviņāji?
  2. Kā tas šķībi nestāvēsi – pilns ar ļaužu valodāmi.
  3. Gulbis gulēj ezerāji, es guļ ļaužu valodāsi.
  4. Ceļas gulbis no ezera, es no ļaužu valodāmi.
  5. Ūdens gulbi izmazgāja, spožu, baltu darināja.
  6. Tautu dēla mīļi vārdi ļaužu runas izkliedēja.

Baseniece Marija Leja “sit visus pāri” un dzied visu dziesmu divdaļu metrā (LFK 1935, 8563).

Piedevām vēl papildina tekstu:

  1. Gulbis cēlies no ūdeņa, es no ļaužu valodām.
  2. Zīlēm spārni nodiluši, smalkus krūmus lodājot.
  3. Ļaudīm mēles nodilušas, gar mums diviem runājot.