Diemžēl nav vairs noskaidrojams, kā latviešu kāzu ceremonijā tika iekļauts fragments no Karla Marijas fon Vēbera operas “Burvju strēlnieks” (sarakstīta 1820. gadā, pirmoreiz uzvesta 1821. gadā). Veronika kopā ar “Suitu sievām” 1984. gadā to dziedāja šādi:
- Tu septiņs gadus vērpusi, tos baltos linus kāsi,
Un brūtes kroni pelnījse, lai spīd tev galvā spoži. - Daudz zēni steidzās izredzēt to sev par līgaviņu,
Un viņas skaistos matiņos pīt brūtes vaiņadziņu. - Ai, māsiņa, ai, māsiņa, ko tava sirds nu saka –
Nu puiši sveces dedzina, jems tavu vaiņadziņu. - Nu, māsiņ, tavu vaiņadziņ šo nakt no galvas ņemsim,
Un sievas aubi svarīgu tai vietā virsū liksim.
Salīdzinot ar paša K. M. Vēbera rakstīto, jāsecina, ka, kļūdama par tautā dziedātu dziesmu (interesanti, ka pieraksti ir tikai no Kurzemes), melodija nav piedzīvojusi īpašu transformāciju. Pat teksta varianti ir operas korim izdziedamo četru pantiņu dažādi tulkojumi:
- Wir winden dier den Jungfernkranz
Mit veilchenblauer Seide.
Wier führen dich zu Spiel und Tanz
Zu Glück und Liebesfreude!
- Lavendel, Myrth und Thymian
Das wachst in meinem Garten.
Wie lang bleibt doch der Freiemann,
Ich kann es kaum erwarten!
- Sie hat gesponnen sieben Jahr
Den golden Flachs am Rocken,
Das Hemdlein ist wie Spinnweb klar,
Und grün der Kranz der Lokken.
- Und als der schmucke Freier kam,
War’n sieben Jahr veronnen,
Und weil er die Herzlieste nahm,
Hat sie den Kranz gewonnen.
Kā liecina suitu teicēju Marijas Korātes (1948. gadā, LFK 1824, 339, 340) un Elizabetes Bulles (1957. gadā, LFK 1935, 8573) dziedātais, arī citur Kurzemē pierakstītais materiāls, melodija, neskatoties uz variācijām, saglabā savu atpazīstamību, bet teksts tiek traktēts ļoti brīvi. Tā daudzums atkarīgs no dziedātāju fantāzijas. Elizabetei Bullei ir pat 15 divrindu panti. Jebkuram kāzu dalībniekam ir pazīstamas dziesmas pirmās taktis kā zīme mičošanas sākumam.
