Dziesma “Ar rozēm kaisu istabiņu” pirmoreiz dziedāta A. Krūmiņam (LFK 1824, 250, 251). Veronika šo dziesmu 1985. gadā man nodziedāja gluži tāpat kā 37 gadus atpakaļ, bet 1989. gada beigās bija cits dziesmas noslēgums.
- Kad redzu citu atjājamu, tad slauku rozes pabeņķē.
- Tad slauku rozes pabeņķē un lec pa logu dārziņē.
- Aiz rožu krūma klausījosi, ko tēvs ar māti runāja.
- Tēvs solīja, māte liedza, tautietis lūdza raudādams.
- Tautietis lūdza raudādamis un abas rokas bučo(ā)dams.
- Un abas rokas bočo(ā)damis vēl saujē naudu šķindina.
- Ej, pērc par naudu dzīvu velnu, ne manu daiļu augumiņ.
Ej, sol par kaķi savu naudu,
Vienkāršāku dziesmas variantu A. Krūmiņš 1957. gadā pierakstīja no basenieces Elizabetes Bulles (LFK 1935, 8574).
Papildus vēl klāt pantiņš ar stingru morāli:
- Es godā dzimis, godā audzis un godā valkā vainagu.
Ko ļoti līdzīgu 1970. gadā V. Bendorfam dziedāja arī A. Lācis (LFK 1988, 654).
- Kad atnāca tautu dēls, slauku rozes pagultē.
dieverīts - Slauku rozes pagultēi, pat pa logu dārziņā.
- Dārziņāi klausījosi, ko runāja tēvs, māmiņa.
- Tēvs solīja, māte liedza, tautiets lūdza raudādams.
- Tautiets lūdza raudādams, zelta naudu skaitīdams.
- Sol par kaķi savu naudu, ne par manu augumiņ.
- Es neesmu putna bērns, no zariņa noņemams.
- Esmu daiļa mātes meita, mīļas mātes lolojums.
- Pate savas kājas āvu, pate rakstu vaiņadziņ.
A. Lācis V. Bendorfam 1971. gadā dziedājis šo dziesmu ar pilnīgi individuālu melodiju, kurai teksts sākas ar “Klusi, klusi klausījos” (LFK 2000, 5193), tālāk turpinās ar nelielām izmaiņām kā augšminētajā tekstā. Aldoņa Kalniņa 1957. gadā no Katrīnes Kāpiņas pierakstīto varētu minēt kā attālu variantu. Četru taktu melodija ir tuva rotaļas “Zem ozola nesēdēju” sākumam, ko 1969. gadā dziedāja A. Lācis (LFK 1935, 10628).
- Uzlec saule, novīst rozes, tautu dēlis neatjāj.
- Vakar gaidu, šodien gaidu tautu dēlu atjājam.
- Ja vēl rītu neatjās, tad rakstīšu grāmatiņu.
- Aizrakstīju grāmatiņu – jau ar citu saderēts.
- Jau ar citu saderēts, samitoti gredzentiņi.
