Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

28. Es iejūdzu vāverīti

Par dziesmu “Es iejūdzu vāverīti” ir grūti teikt, vai Veronika to iemācīja suitenēm vai kopā ar viņām mācījās no kāda cita avota. Melodijas variants man ir tikai tas, ko visas sievas dzied unisonā savās uzstāšanās reizēs.

  1. Zīda grožus apgrožoju, lai neskrēja eglienāi.
  2. Lai skrej tautu sētiņēji, kur meitiņas daiļas auga.
  3. Sajāj tautas pilla sēta, sajem brāļi iemauktiņus.
  4. Es nosarku kā brūklene, ietecēju pie māmiņas.
  5. Māmiņ mana, mīļa, laba, vai es tevi apnikuse?
  6. Meitiņ mana, mīļa, balta, vai es tautas aicināju?
  7. Aicin tautas tavs darbiņis, tavs raženis augumiņis.
  8. Tavs raženis augumiņis, tava dzedra valodiņa.

Pirmais suitos dziesmu pierakstījis E. Melngailis jau 1926. gadā no Katrīnas Rūķis. To no “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” I. daļas (Nr. 308) pārpublicējis arī J. Vītoliņš “Precību dziesmās” ar Nr. 729. Turpat ar Nr. 731 vēl piecu suiteņu dziesmas traktējums ar minimālām atšķirībām. Tās bijušas: Margrieta Jordane un Ieva Antiņa, abas dzimušas alsundznieces, Marija Lāce no Jūrkalnes, Marija Mētra no Grāveriem un Tetere no Basiem (LFK 1968, 481; LFK 1960, 4776; LFK 1988, 170; LFK 1935, 8519; LFK 1935, 38120).

Tekstā vēl divi 9. panta varianti un klāt desmitais:

  1. Tos aicina tavs godiņis, tavs daiļajis augumiņis.
    Tautu dēlus aicināja tavs daiļajis augumiņis.
  2. Tava dzedra valodiņa, tava grezna dziedāšana.