Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

27. Div brālīši dravenieki

1989.gada decembrī Veronika nodziedāja melodiju dziesmai “Div’ brālīši dravenieki”. Tās tekstu 1957. gadā pierakstījusi arī R. Drīzule (LFK 1935, 5990).

  1. Trīs meitiņas lielijās pār Daugavu pārpeldēt.
  2. Divas labi pārpeldēja, trešā grima dibenāji.
  3. Vai tai bija zelta kronis, vai no sīka sudrabiņa?
  4. Trīs gadiņus Rīga rīb, kas to Rīgu rībināja?
  5. Tai meitaji kroni kala, kas noslīka Daugavāji.

Par brāļiem draveniekiem N. Heņķis dziedāja jau 1926. gadā E. Melngailim (LMFM I, Nr. 268). Tur tekstam gan tikai pirmie divi pantiņi:

Šo pašu melodiju V. Bendorfam dziedāja A. Lācis 1969. gadā (LFK 1988, 97), bet tekstam cits vēstījums:

  1. Venta nesa ozoliņu ar visāmi bitītēm.
  2. Divi jauni dravenieki tek gar malu raudādami.
  3. Ziedu svārki mugurā, vaska cimdi rociņā.
  4. Ai, Ventiņa, straujupīte, nes ozolu maliņā.
  5. Tek Ventiņa putodama līdz ar visu ozoliņu.
  6. Tā aiznesa ozoliņu pār jūriņu Vāczemē.

Tas ļoti atgādina A. Lāča paša sacerēto dzeju. Jānis Šperliņš grāmatā “Senās suitu kāzas un ķekatas” ir devis vēl vienu šīs dziesmas teksta variantu:

  1. Div dēliņi, dravnieciņi, tek gar Ventu raudādami.
  2. Venta nesa ozoliņu ar visami bititem.
  3. Jo tie žēli noraudāja, jo bitītes nolaidās.
  4. Dravenieku meitenīte tek gar Ventu raudādama.
  5. Ziedu svārki mugure. Vaska cimdi rociņe.
  6. Trīs meitiņas lielijās pār Daugavu pārpeldēti.
  7. Div gan labi pārpeldēja, trešā grima dubene.
  8. Trīs rītiņus Rīga rīb, kas to Rīgu rībināja?
  9. Tai meitiņai kroni kala, kas noslīka Daugave.