1989.gada decembrī Veronika nodziedāja melodiju dziesmai “Div’ brālīši dravenieki”. Tās tekstu 1957. gadā pierakstījusi arī R. Drīzule (LFK 1935, 5990).
- Trīs meitiņas lielijās pār Daugavu pārpeldēt.
- Divas labi pārpeldēja, trešā grima dibenāji.
- Vai tai bija zelta kronis, vai no sīka sudrabiņa?
- Trīs gadiņus Rīga rīb, kas to Rīgu rībināja?
- Tai meitaji kroni kala, kas noslīka Daugavāji.
Par brāļiem draveniekiem N. Heņķis dziedāja jau 1926. gadā E. Melngailim (LMFM I, Nr. 268). Tur tekstam gan tikai pirmie divi pantiņi:
Šo pašu melodiju V. Bendorfam dziedāja A. Lācis 1969. gadā (LFK 1988, 97), bet tekstam cits vēstījums:
- Venta nesa ozoliņu ar visāmi bitītēm.
- Divi jauni dravenieki tek gar malu raudādami.
- Ziedu svārki mugurā, vaska cimdi rociņā.
- Ai, Ventiņa, straujupīte, nes ozolu maliņā.
- Tek Ventiņa putodama līdz ar visu ozoliņu.
- Tā aiznesa ozoliņu pār jūriņu Vāczemē.
Tas ļoti atgādina A. Lāča paša sacerēto dzeju. Jānis Šperliņš grāmatā “Senās suitu kāzas un ķekatas” ir devis vēl vienu šīs dziesmas teksta variantu:
- Div dēliņi, dravnieciņi, tek gar Ventu raudādami.
- Venta nesa ozoliņu ar visami bititem.
- Jo tie žēli noraudāja, jo bitītes nolaidās.
- Dravenieku meitenīte tek gar Ventu raudādama.
- Ziedu svārki mugure. Vaska cimdi rociņe.
- Trīs meitiņas lielijās pār Daugavu pārpeldēti.
- Div gan labi pārpeldēja, trešā grima dubene.
- Trīs rītiņus Rīga rīb, kas to Rīgu rībināja?
- Tai meitiņai kroni kala, kas noslīka Daugave.
