Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

23. Visi ciema suņi rēja

1989.gada septembrī Veronika tekstu dziesmai “Meitas mani melni sauca” nodziedāja ar melodiju, kuru viņa pati citā reizē dzied ar citu tekstu kā dziesmu “Visi ciema suņi rēja”.

  1. Sēd iekšēje, līgaviņa, lai rej suņi, nebaidies.
  2. Lai rej suņi, lai dzied gaiļi, es kumeļu noturēšu.
  3. Es kumeļu noturēšu ar abāmi rociņām.
  4. Ar abāmi rociņāmi, ar tām sikšņu grožiņām.
  5. Siksnītēmi, sprādzītēmi greznots manis kumeliņis.
  6. Lentītēmi, bantītēmi pušķot mana līgaviņa.
  7. Kumeliņi, baltskarīti, es tev auzas vairs nedošu:
  8. Kam raustīji iemauktiņus, kam mētāji līgaviņu?
  9. Iemauktiņus jaunus pierkšu, kur jemš jaunu līgaviņu?
  10. Tierge pierkšu iemauktiņus, cieme jemšu līgaviņu.

Dziesma suitos tikusi daudzkārt pierakstīta. Vissenākais pieraksts veikts 1929. gadā, kad to E. Melngailim dziedāja Katrīna Putniņš no Bases pagasta. 1940. gadā E. Melngailis to pierakstījis divreiz – no alšvandznieka Ādama Bērtulsona (LFK 1045, 9882) un Vilhelmīnes Freimanes, dzimušas Klosterē. Jaunākais dziesmas “Visi ciema suņi rēja” pieraksts ir tas, ko Katrīne Ļipinska dziedāja A. Krūmiņam (LFK 1935, 8505). Ā. Bērtulsona un K. Ļipinskas dziedātajam būtībā ir viena un tā pati melodija.

Vilhelmīnes Freimanes teksts atšķiras, lai arī sākuma panti kā visiem:

  1. Es kumeļu noturēšu ar abāmi rociņāmi.
  2. Ar abāmi rociņāmi, ar tām sikšņu grožiņām.
  3. Ar tām sikšņu grožiņām, ar tiem stangu iemauktiemi.
  4. Siksniņāmi, sprādzītēmi danco manis kumeliņis.
  5. Danco manis kumeliņis no kalniņa lejiņāi.
  6. No kalniņa lejiņāi, mētā manu līgaviņu.

Latviska šī dziesma nav. Melodija publicēta 1925. gadā Ludviga Erka un Franca Magnusa Bēmes Leipcigā izdotajā vācu dziesmu krājumā “Deutscher Liederhort” (430. lpp. ar Nr. 614):