Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

24. Tumša, tumša tā eglīte

Dziesma “Tumša, tumša tā eglīte” ir kļuvusi labi zināma daudziem dziedātājiem, dzīvojošiem dažādos Latvijas nostūros. Tās draiskais teksts un raiti ritmizētā melodija piesaista arī lauku kapelu uzmanību. Veronika šo dziesmu dziedāja jau 1948. gadā (LFK 1824, 224, 225).

  1. Tālu, tālu tā sētiņa, kur aug mana līgaviņa.
  2. No kurienes tu, puišeli, ar tik jauku valodiņu.
  3. Es, māmiņa, no Kurzemes, nāku savas vajadzības.
  4. Nāku jūsu meitiņ precēt, ai, lūdzami, neliedziet!
  5. Manam bērnam rīkstes bīties, ne pēc jauniem puišiem dzīties.
  6. Jūs, māmiņa, veci ļaudis, jūs savādi runājat.
  7. Par pārami rieksti auga, par pārami āboliņi.
  8. Tā būs jauniem cilvēkiem par pārami pāroties.

Nedaudz atšķirīgu melodijas risinājumu no “Suitu sievu” dziedājuma pierakstīju 80. gadu sākumā – ar augšupejošu gājienu piektajā taktī. 1964. gadā R. Skudra no Margrietas Jordānes, dzīvojošas Dobeles rajona Auru ciemā, dzimušas 1921. gadā Alsungā, pierakstīja dziesmu “Tumša, tumša tā eglīte” pat ar metra izmaiņām. Ja par suitiem raksturīgu uzskata dziesmas pirmās skaņas pastiepšanu, tad pieļauju domu, ka šī dziedātāja garāku pavilkusi katras frāzes pirmo skaņu. Pierakstītājai, atšifrējot dziedājumu, ir izdevies saklausīt simetriskumu, tātad ir izdevies saskaitīt fermātas ilgumu. Dziesma publicēta J. Vītoliņa “Precību dziesmās” ar numuru 381 (LFK 1968, 478).

Varētu pierakstīt arī tā:

J. Vītoliņa krājumā ievietota viena no vecākajām dziesmas versijām. To 1930. gadā dziedājusi Anna Bodniece no Kuldīgas. Pārējie pieraksti attiecināmi uz 60. gadiem, turklāt visi ir no Kurzemes.