Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

69. Viens kungs, pa vārtiem izjādams

Dziesmu “Viens kungs pa vārtiem izjādams” dziedāja ne tikai pati Veronika, bet pa retam arī “Suitu sievas”. Vārdi gan no Veronikas burtnīcas:

  1. Kungs noņem savu cepuri un dod tai meitai labudien.
  2. Liec, lielskungs, galvā cepuri, es ir vien nabag ganu meit.
  3. Kas tu par nabag ganu meit, ka es iekš zīd un samta tērpt?
  4. Kas kaiš man spītēt muižniekam, ka mans tēvs spēj to aizmaksāt?
  5. Tu, meiten, par daudz rupja es, es došu tev uz pazušan.
  6. Kungs, žēlo manu dzīvību, es doš tev savas aitiņas.
  7. Ja tu man savas aitas dos, es doš tev savu dēl par vīr.
  8. Es tavu dēlu negribu, tas ir viens žūp un vazaņķis.
  9. Ja manu dēlu negribi, tad meklē citu, labāku.
  10. Es apgriežos un apskatos, un ņemu citu labāku.

Lai arī par to neviens nav ieminējies, pēc vārdiem spriežot, tā ir rotaļa.
1957. gadā A. Krūmiņam šo dziesmu nodziedāja Marija Cīrule (LFK 1935, 8634). Atšķirības melodijā sākas tikai ar piedziedājumu, tam arī cita zilbju formula.

Teksts ir nedaudz bagātāks: ganu meita par savu dzīvību vispirms sola trīssimt dālderu. Kungs tos nepieņem:

Tas trīssimts dalder nav nekas, kad es to grib, tad vajag mirt.

Tikai tad meita sola savas aitas.