Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

53. Iekš jūras aug viens kuplis koks

Šī dziesma suitos daudz dziedāta, bet tik plašu tekstu kā Veronikai es citiem neatradu.

  1. Tur sēdēj divi mīļākie, kam vēl viens gads ir jāreizo.
  2. Ja tev vēl viens gads jāreizo, tad negribu es pie cita iet.
  3. Tad eimu rožu dārziņā un sēd apakš kuplas ābeles.
  4. Te atjāj viens jauns puisītis: ak, meitiņ, ko šej sērojies?
  5. Vai tevim miris tēvs vai māte, vai slepens tev ir brūtgāniņš?
  6. Nedz man ir miris tēvs, nedz māte, bet slepens man ir brūtgāniņš.
  7. Par velti, meitiņ, gaidi tu, es jāju caur to pilsētu.
  8. Es vakar caur to pilsēt jāj, kur tavam mīļam kāzas dzer.
  9. Tur vīn ar medu laistīja un zelta naudu bārstīja.
  10. Cik tad tu viņam laimes vēl par tādu lielu piekrāpšan?
  11. Es viņam tik daudz laimes vēl, cik uz šī koka lapas daudz.
  12. Cik jūrmalā ir smilšu graud, cik zvaigznes spīd pie debesīm.
  13. Tad vilka viņš no kabatas vien zelta grieztu gredzentiņ.
  14. Un svieda viņai klēpītej, šis gredzens plūst ar asaram.
  15. Tad vilka viņš no kabats ār vien sārkan zīda nēzdaudziņ.
  16. Un svieda viņai klēpītej – še, noslauk žēlas asaras.
  17. Es tikai tevi provēju – vai būsi mani mīlējse.
  18. Ja būtu mani lādējse, tad būtu tūlīt projām jājs.

Pirmais to 1891. gadā Gudenieku pusē pierakstījis A. Jurjāns:

1948.gadā divus pilnīgi vienādus šīs dziesmas pierakstus veicis A. Krūmiņš no Putnovičas Marijas un Pīkšas Marijas. Arī teksts šīm dziedātājām apraujas vienā un tajā pašā vietā – kur neuzticīgam mīļākam novēl laimi.