Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

51. Kad es gāju pie meitām

Šo dziesmu Veronika kopā ar “Suitu sievām” draiski dziedājusi uz ļoti daudzām skatuvēm, bet dziesmu, liekas, mācījis Jūrkalnes lielais dziedātājs Augusts Lācis.

  1. Vienu sauju name sviedu, otru piena kambure.
  2. Kamēr māte riekstus slauka, es pie meitām istabe.
  3. Meitiņ, zelta drostaliņa, gul pie manis šo naksniņ!
  4. Ja gulēsi šo naksniņu, tad gulēsi visu mūž.
  5. Labāk gulu visu mūžu pie pelēka akmentiņ,
  6. Nekā vienu pašu nakti pie dzērāja tēva dēl.

Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas visu dziesmas otro pusi atdevušas piedziedājumam:

  1. Kad es gāju pie meitāmi, riekstus bēru kabate.
    Rufai, rufai, rufai rīdi, rufai, rufai follid(i) rā.

Viņas dziesmas melodiju pārvērtušas arī par muzikālu formulu, ar kuru dziedāt apdziedāšanas pantus: teksta divrindi dzied solists, bet piedziedājumu – visa grupa.
1957. gadā Marija Cīrule A. Krūmiņam dziedājusi dziesmu ar šo tekstu, bet ar pavisam oriģinālu melodiju, no kuras vienu ceturtdaļu dzied ar vārdiem, trīs ceturtdaļas – ar piedziedājuma trallām (LFK 1935, 8639; arī J. Vītoliņa apkopotajās “Precību dziesmās” Nr. 1202).