Šo dziesmu Veronika kopā ar “Suitu sievām” draiski dziedājusi uz ļoti daudzām skatuvēm, bet dziesmu, liekas, mācījis Jūrkalnes lielais dziedātājs Augusts Lācis.
- Vienu sauju name sviedu, otru piena kambure.
- Kamēr māte riekstus slauka, es pie meitām istabe.
- Meitiņ, zelta drostaliņa, gul pie manis šo naksniņ!
- Ja gulēsi šo naksniņu, tad gulēsi visu mūž.
- Labāk gulu visu mūžu pie pelēka akmentiņ,
- Nekā vienu pašu nakti pie dzērāja tēva dēl.
Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas visu dziesmas otro pusi atdevušas piedziedājumam:
- Kad es gāju pie meitāmi, riekstus bēru kabate.
Rufai, rufai, rufai rīdi, rufai, rufai follid(i) rā.
Viņas dziesmas melodiju pārvērtušas arī par muzikālu formulu, ar kuru dziedāt apdziedāšanas pantus: teksta divrindi dzied solists, bet piedziedājumu – visa grupa.
1957. gadā Marija Cīrule A. Krūmiņam dziedājusi dziesmu ar šo tekstu, bet ar pavisam oriģinālu melodiju, no kuras vienu ceturtdaļu dzied ar vārdiem, trīs ceturtdaļas – ar piedziedājuma trallām (LFK 1935, 8639; arī J. Vītoliņa apkopotajās “Precību dziesmās” Nr. 1202).
