Protams, ka lielāko dziedātājas Veronikas Porziņģes repertuāra daļu veido dažāda vecuma ziņģes. Jau no agras bērnības tiekoties ar folkloristiem, viņa pati mēģināja nodalīt tautasdziesmas no jaunāku laiku dziesmām, bet īpašu piekrišanu nedeva ne vienām, ne otrām. Visas viņas dziesmas viņai bija tuvas un mīļas, tās bija SAVAS.
Dziesmu “Jaunskungs” (teksts arī LFK 1935, 5976 R. Drīzules pierakstos) laikam Veronika ir nevis skaitījusi, bet gan dziedājusi.
- Viņš liek sev maisā iebāzties un aiznest uz tām sudmalām.
- Labdien, labdien, melder gaspaž, kur nolikšu auzu maišel?
- Liec tur tai tumšai kamburej, kur tās ciema meitas guļ.
- Pulkstiens vēl nav divpadsmit, auzu maišels kustēt sāk.
- Sit uguni, šķiļ uguni – zaglis, blēdis kamburej!
- Tas nebija zaglis, blēdis, tas ir jaunskungs, tas jūs precēs.
1924.gadā E. Melngailis no jūrkalnieka Krista Lāča šo dziesmu pierakstīja ar repliku – kazaku dancis (LMFM l, Nr. 249 = Nr. 1395). Teksts gan cits:
Ar citādāku tekstu šo pašu melodiju dziedāja jūrkalniece Marija Lāce:
Div sudraba lukturīši, tie spīdēja jūriņāji…
Turpretī “Jaunskungam” Marija Lāce deva citu melodiju, kura nav pierakstīta ne no viena cita suitu dziedātāja. Vairāk deju melodijai līdzinās Andreja Brūdera izpildītais variants, ko 1940. gadā E. Melngailis pierakstīja Klosterē. Viņš par A. Brūderi pat pierakstījis, ka labs koklētājs, tātad vairāk instrumentālists nekā dziedātājs (LMFM l, Nr. 1428).
