Lielās dziesminieces repertuārā atrodamas vairākas karavīru dziesmas, kuras esot mācījusies no savas mātes. Mātes brāļi krievu ķeizara armijā dienējuši 25 gadus. Mājās pārnākdami, atnesuši arī dziesmas. Viena no tām ir “Karjā ejot”. 1957. gadā R. Drīzuletekstu pierakstīja, bet atzīmēja, ka teicēja melodiju neatceroties (LFK 1935, 5991). 1989. gada ziemā Veronika šo tekstu dziedāja ar visai populāru melodiju, bet vai tā ir īstā?
- Atskatosi atpakaļ: kas raud žēli sētiņej.
- Žēļi raude brāļ un māsas, vēl jo žēli tēvs, māmiņa.
- Iten žēli līgaviņa, kam nojēma vaiņadziņu.
- Ja tu biji karavīris, kam tu mani bildināji?
- Kam tu mani bildināji, kam nojēmi vaiņadziņ?
- Es būt savu vaiņadziņu ar godiņu savalkājs.
- Ar godiņu savalkājse līdz citami rudenim.
- Līdz citami rudenim, līdz citami tautietim.
Vēl viens teksta variants no Veronikas burtnīcām:
- Uz kariņu āziedams, atstāj visas labas diens.
- Atstāj māsu šūpulē, treju dienu meitenīt’.
- No kariņa pārnākdams, atron lielu rakstītāj.
- Pavaicāju māmiņai: kas tā lielā rakstītāj?
- Tā, dēliņi, tav māsiņ, ko atstāji šūpulē.
- Rakstītāja man māsiņ, norakst’ kara karodziņ’.
- Raksti zilu ar sārkanu, mūžam to vairs neredzēs.
Fragments no mūsu pēdējās sarunas 1989. gada 9. decembrī:
– Bet suitiem ir traki cimdi – zili ar sarkanu. Kā gribētos tādus noadīt!
– Bišķi pa dullu tā kā. Man, var teikt, ka zila krāsa ne visai.
– Bet divas vienādas zilas jau nevar sakrāsot!
– Tāds jūras zils man patīk, rudzupuķu zils man patīk.
– Bet noadītam varbūt tās krāsas piesedzas?
– Varbūt, ka tā ir. Es nees viņ provējs.
Vienā no Veronikas burtnīcām atradu šīs pašas dziesmas daudz bagātāku tekstu. Spriežot pēc 1. pantiņa, melodija tam bijusi būvēta savādāk:
- Uz kariņu aiziedamis atstāj visas labas dienas;
Labas dienas, atstāj visas labas dienas. - Atstāj alu brūvējamu, brandavīnu dedzinamu.
- Atstāj māsu šūpulēji, triju dienu meitenīti.
- Triju dienu meitenīti baltej linu palagej.
- No kariņa pāriedamis, atron vienu rakstītāju.
- Es vaicāju māmiņaji: kas tā tāda rakstītāja?
- Tā, dēliņi, tav māsiņa, kas palika šūpulej.
- Kas palika šūpuleji triju dienu meitenīte.
- Ai, māsiņa, mīļākaja, noraksti man karja kreklu.
- Norakstīja karja kreklu, raksti karja šņupdrāniņu.
- Norakstīja šņupdrāniņu, raksti karja karodziņu.
- Visapkārti sīkas rozes, viduj vienu lielu rozi.
- Visapkārti sīkas zvaigznes, viduj saul un mēnestiņu.
- Visapkārti mīļus vārdus, viduj lika sav sirsniņu.
