Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

40. Kur gul Ziemsvētki

Līdzīgs ir stāsts par dziesmu “Kur gul Ziemsvētki”. Ir teksts, četrrinde, ir tās varianti. Pašas teicējas burtnīcās neatradu, bet R. Drīzuleto pierakstīja no Veronikas 1957. gadā (LFK 1935, 5966):

Kur gul Ziemsvētki atnākdami?
Rije, rije, pažobelej.
Kur gul Ziemsvētki atnākdami?
Zierdziņu stallej, pažobelej.
Kur gul Ziemsvētki atnākdami?
Aitiņu stallej, pažobeleji.

Viņa pati stāstīja, ka esot sākuši tincināt, vai nu tādam tekstam nezinot melodiju. Lai tik padomājot, gan jau atcerēšoties. Ienāca prātā Veronikai meldīš, un viņa sāka dziedāt. Ja jau vajag, kāpēc tad ne? No tā laika visi alsundznieki pazīst līdz šim vienīgo atrasto suitu Ziemassvētku dziesmu.

  1. Kur gul Ziemsvētki, atnākdami? Gotiņu stallēje, pažobelēji.
  2. Kur gul Ziemsvētki, atnākdami? Zierdziņu stallēje, pažobelēji.
  3. Kur gul Ziemsvētki, atnākdami? Aitiņu stallēje, pažobelēji.
  4. Kas tur rībina uz istabiņu? Ziemsvētki dancena sav kumeliņu.
  5. Kur gul Ziemsvētki, āziedami? Rudz, miežu klētēi, pažobelēji.

Dziesma ar pateicību tika pieņemta. Nevienam nelikās dīvainas sinkopes, neviens neiebilda pret vienu “lieko” astotdaļu 5. pantā. Tekstu neviens necenšas labot. Tikai ar laiku ansambļi iedziedāja atkārtojumu arī dziesmas pirmajai pusei. Dīvaini.