Vēsturiskas liecības vēsta, ka adīšanas attīstību ir ietekmējuši divi faktori: tradīcijas un mode. Adīšana ir ļoti sena apģērbu veidošanas un dekorēšanas tehnika, kurai piemīt gan praktiska, gan ornamentāla funkcija. Cimdi latvietim bija ne tikai praktisks apģērba gabals, bet arī priekšmets ar simbolisku nozīmi, tādēļ tika adīti krāšņi dāvināmie un ceremoniju cimdi, kuriem bija liela nozīme mūsu senču tradīcijās un paražās. Latvietim bija nepieciešami arī darba cimdi, kas bija vienkāršāki un raupjāki.
Cimdu adīšanas tradīcijas ir labi saglabājušās mūsdienās, varētu pat teikt ka cimdu adīšana ir modē, jo tā ir kļuvusi par iecienītu nodarbi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Šī izstāde veidota kā noslēguma pasākums suitu cimdu adīšanas meistarklasēm, kas notika attālināti no 2021.gada novembra līdz 2022.gada martam. Nodarbības vadīja TLMS “Irbi” vadītāja Baiba Pilāne. Jau pašā sākumā dalībnieces tika uzrunātas dalībai cimdu izstādē Alsungā. Atsaucība bija liela, izstādē kopumā izstādīti 171 cimdu pāri. Pārstāvētas Tautas lietišķās mākslas studijas “Irbi”, “Valdziņš”, “Druva”, “Saldus”, “Avots”, “Tīna”, “Sāntāpslis”, “Spārni”, “Liepava”, “Bauska”, Cesvaines rokdarbu un audēju studija, rokdarbu studija “Kangas”, biedrība “Čaupe” meistares un individuālās meistares – Solvita Janvāre, Solveiga Purviņa, Anita Legzdiņa, Amanda Ķestere, Aiga Lagzdiņa, Ilona Cepurīte, Ziedīte Muze, Inta Jansone, Eva Kulmane, Māra Dižbite, Mareta Petroviča, Māra Kušķe – Damberga, Kristīne Brūkle, Kristīne Urniežus, Zaiga Lazda.
Ar savu dzimtas pūru dalījās Baiba Pilāne un Skaidrīte Nagliņa.
Novēlu Jums gūt prieku un iedvesmu no šiem krāšņajiem darinājumiem! Cimdi ir mūsu latvisko tradīciju vēstnieki, kā tilts starp pagātni un tagadni.
Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas prasme kā vērtība iekļauta Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā.
Izstāde veidota sadarbībā ar Alsungas kultūras namu.
