2026.gada pirmā biedru pilnsapulce veiksmīgi aizvadīta!
Mūsu saime kļūst arvien stiprāka – esam patiesi priecīgi savā pulkā uzņemt 5 jaunus biedrus. Tāpat veiksmīgi esam veikuši izmaiņas valdes sastāvā, lai ar jaunu sparu turpinātu iesākto!
Ar siltām jūtām un patiesu lepnumu sirdīs atskatījāmies uz aizvadītajā gadā paveikto. Tas bija ražīgs un notikumiem bagāts gads! Protams, neiztika arī bez skata nākotnē – esam apsprieduši jaunas ieceres un projektus, ko plānojam īstenot jau šogad, kā arī nākamgad, kad Liepāja kļūs par Eiropas galvaspilsētu 2027.
Liels paldies visiem biedriem – gan tiem, kas bija klātienē, gan tiem, kas pieslēdzās tiešsaistē, gan tiem, kas bija ar mums domās! Kopējais noskaņojums kolektīvā ir nemainīgi priecīgs un enerģisks – mēs esam gatavi darbam un Suitu kultūras aizsardzībai!
Biedrība uzsāk darbu pie Suitu zeķu grāmatas!
Biedrība ar prieku informē, ka esam uzsākuši aktīvu darbu pie ilgi gaidītās krāšņo suitu zeķu grāmatas!
Šobrīd notiek vēsturisko paraugu izpēte un dokumentēšana dažādos Latvijas muzejos.
Par jaunumiem un īpaši interesantiem atklājumiem ziņosim!
25.marta piemiņas pasākums Alsungā
25.martā pie Ziemeļu stacijas Alsungā norisinājās piemiņas brīdis, kurā vietējie iedzīvotāji godināja 1949.gada deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus. Pasākuma laikā klātesošie vienojās kopīgā atcerē un pieminēja traģiskos vēstures notikumus.
Pēc piemiņas brīža visi interesenti tika aicināti uz Alsungas Amatu māju, kur sanākušie dalījās atmiņu stāstos, sarunās kavējās pie vēstures liecībām un pētīja senās fotogrāfijas. Tikšanās noritēja sirsnīgā gaisotnē, veicinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un paaudžu dialogu.
Dzintara Lejas fotoizstāde “Suitu zemes ļaudis” Alsungas Amatu mājā
Marta beigās sadarbībā ar Alsungas Amatu māju tika atklāta fotogrāfa Dzintara Lejas fotoizstāde “Suitu zemes ļaudis”. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās vairāku gadu garumā iemūžināti notikumi, tradīcijas un cilvēki no Suitu novada.
Fotogrāfijas atspoguļo dažādus dzīves mirkļus un ļauj atskatīties uz laiku, kas pagājis – bērni ir izauguši, cilvēki mainījušies, bet daļa no attēlos redzamajiem ļaudīm jau devušies mūžībā. Katra fotogrāfija glabā savu stāstu un rosina siltas atmiņas par kopā piedzīvoto.
Izstāde Alsungas Amatu mājā būs skatāma līdz pat rudenim, dodot iespēju gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem iepazīt Suitu zemes cilvēkus un viņu dzīvesstāstus caur fotogrāfiju.
Savukārt grāmata “Suitu zemes ļaudis”, kurā apkopotas arī daudzas citas Dzintara Lejas fotogrāfijas, tostarp tās, kas izstādē nav apskatāmas, joprojām ir pieejama interesentiem un var kalpot kā vērtīga un īpaša dāvana dažādos svētkos.
Tautisko deju lielkoncerts “Sadancojam Alšvangā”
11.aprīlī Alsungā norisinājās tautisko deju lielkoncerts, kas pulcēja dejotājus un skatītājus kopīgā svētku noskaņā. Pasākuma laikā valdīja rosība, prieks un enerģija, ko radīja gan dejotāju sniegums, gan skatītāju atsaucība.
Koncertā piedalījās desmit deju kolektīvi no dažādām vietām, tostarp arī Alsungas kolektīvi – VPDK “Suiti” un DK “DižSuiti”. Dejotāji skatītājiem dāvāja daudzveidīgu programmu, demonstrējot latviešu tautas deju tradīciju bagātību, kolektīvu meistarību un kopā būšanas prieku.
Pasākums kļuva par skaistiem deju svētkiem, kuros satikās dažādu paaudžu dejotāji un tautas deju cienītāji, vēlreiz apliecinot tradīciju nozīmi vietējās kopienas kultūras dzīvē.
Suitu rakstaino zeķu adīšanas meistarklase Alsungas Amatu mājā
12.aprīlī Alsungas Amatu mājā Etniskās kultūras centrs “Suiti” akcijas “Satiec savu meistaru!” ietvaros aicināja adīšanas interesentus uz Suitu rakstaino zeķu adīšanas meistarklasi.
Nodarbību vadīja pieredzējusī adītāja un folkloras kopas “Suitu sievas” vadītāja Ilga Pavāre, kura adīšanas prasmes apguvusi jau bērnībā un gadu gaitā radījusi daudzus krāšņus un tehniski sarežģītus Suitu rakstaino zeķu pārus. Meistarklases dalībniekiem bija iespēja iepazīt tradicionālās adīšanas paņēmienus, uzzināt vairāk par rakstu veidošanu un gūt vērtīgus padomus no pieredzējušas amata meistares.
Par meistarklasi bija liela interese – tajā piedalījās ne tikai vietējās adītājas, bet arī interesenti no Rīgas un citām Latvijas vietām. Pasākums sniedza iespēju apgūt tradicionālās prasmes, dalīties pieredzē un stiprināt interesi par Suitu kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
“Suit deķ” grāmatas prezentācija Rīgā
18.aprīlī 11:00-15:00 TLM studijas “Rīdze” telpās Rīgā notika biedrības izdotās grāmatas “Suit deķ” prezentācija aušanas meistara Māra Maniņa vadībā. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja iepazīt Suitu novada aušanas tradīcijas, uzzināt vairāk par grāmatā apkopoto mantojumu un aplūkot raksturīgos Suitu deķu rakstus.
Pasākumu kuplināja Suitu audējas un etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”, radot īpašu noskaņu un ļaujot klātesošajiem tuvāk iepazīt Suitu kultūras mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi mūsdienās.
Tikšanās ar stāstnieci Astrīdu Sellingu par maija dziedājumu tradīcijām
24.aprīlī mums bija patiess prieks uzņemt viesos stāstnieci un etnoprojektu veidotāju Astrīdu Sellingu no Blekinges (Zviedrija), kura iepazīstināja sanākušos interesentus ar maija dziedājumu tradīciju Zviedrijā. Tikšanās laikā Astrīda ne tikai stāstīja par šīs tradīcijas vēsturi un nozīmi, bet arī bagātināja pasākumu ar skaistiem dziedājumiem.
Pasākums noritēja sirsnīgā un izzinošā gaisotnē, dodot iespēju dalīties pieredzē par tradīcijām abās Baltijas jūras pusēs. Sarunās tika salīdzinātas Zviedrijas un Suitu maija dziedājumu tradīcijas, secinot, ka kopīgas iezīmes atrodamas gan Jaunavas Marijas tēlā dziesmu tekstos, gan kopīgā mielasta tradīcijā pēc dziedāšanas. Savukārt Zviedrijas maija dziedājumi daudzējādā ziņā līdzinās latviešu pavasara svētku paražām ar pārģērbšanos, ķekatnieku cienāšanu un dažādiem rotaļīgiem priekšnesumiem.
Astrīda Sellinga savā darbībā pēta Blekinges kultūras mantojumu un tautu muzikālās tradīcijas. Viņas interese par Suitu kultūrtelpu un tikšanās ar Latvijas folkloras zinātājiem kļuvusi par pamatu pētījumam par maija dziedājumu tradīcijām abos jūras krastos.
Suitu kultūrtelpā maija dziedājumi ir veltīti Jaunavai Marijai un ir nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa. Tie kalpo ne vien kā reliģiska prakse, bet arī kā kopienas saliedēšanas tradīcija, kas iezīmē pavasara atnākšanu, stiprina kopības sajūtu un nodod kultūras vērtības no paaudzes paaudzē.
Pateicamies festivāla “ZivZup” organizatoriem par iespēju piedzīvot šo vērtīgo kultūras apmaiņu.
Pasākumu atbalstīja Liepāja 2027, Kuldīgas novada pašvaldība, Alsungas pagasts un Alsungas Amatu māja.
Suitu jostas pārstāvētas izstādē Tallinā
No 27.aprīļa līdz 24.maijam Tallinā, Igaunijā, Igaunijas Tautas mākslas un amatniecības savienības Tautas mākslas galerijā bija apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētā tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviešu rakstainās jostas”.
Izstādē tika eksponētas arī deviņas Suitu jostas, kuru autores ir meistares Ligita Kalniņa, Taiga Reķe, Dace Martinova, Baiba Teauberga, Sarmīte Egļukalne un Kristīne Miķelsone. Dalība starptautiskā izstādē bija nozīmīga iespēja prezentēt Suitu aušanas tradīcijas un to vietu Latvijas kultūras mantojumā.
Pēc izstādes noslēguma mūsu audējas saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Pateicības rakstu par ieguldījumu tradicionālo amata prasmju saglabāšanā un Suitu kultūras mantojuma popularizēšanā, kas kļuva par īpašu novērtējumu viņu darbam un meistarībai.
Suitu audēju darbi izstādē “Pļava”
Pagājušajā gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā norisinājās vērienīgā tekstilmākslas izstāde “Pļava”, kurā līdzās mākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēniem tika eksponētas arī Latvijas novadu meistaru austās segas. Izstāde tapa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un pulcēja ap 200 tradicionālajās aušanas tehnikās darinātu segu no dažādiem Latvijas novadiem.
Īpašs prieks mums ir par to, ka šajā izstādē bija apskatāmas arī Etniskās kultūras centra “Suiti” Tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” meistaru austās segas, kas pārstāvēja Suitu kultūras mantojumu un aušanas tradīcijas plašākai sabiedrībai.
Izstāde “Pļava” guva augstu novērtējumu un saņēma Latvijas Sabiedriskā medija gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras 2025” kategorijā “Vizuālā māksla”. Žūrija īpaši izcēla izstādes spēju vienot profesionālo mākslu un tautas daiļradi, radot daudzslāņainu stāstu par kultūru, dabu un atmiņām.
Par dalību šajā nozīmīgajā projektā mūsu audējas saņēma īpašus Pateicības rakstus. Esam patiesi lepni, ka Etniskās kultūras centra “Suiti” Tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” meistaru radītie darbi varēja būt daļa no šīs izcilās un iedvesmojošās izstādes, kas tik spilgti apliecināja Latvijas aušanas tradīciju bagātību un dzīvotspēju.
Ārzemju adītāju viesgrupas iepazīst Suitu adīšanas tradīcijas
Arī šajā pavasarī sadarbībā ar Seno klēti mums bija prieks uzņemt viesos adītāju grupu no ārvalstīm. Uz Latviju viņas atveda kustība “Knitting: Latvian Mittens and Traditional Patterns”, kas regulāri organizē adīšanas tūres pa dažādām Latvijas kultūrvietām, iepazīstinot dalībniekus ar mūsu tradicionālajām amata prasmēm un kultūras mantojumu.
Katras vizītes laikā viesiem tiek atklāts kāds īpašs adīšanas paņēmiens. Šoreiz iepazīstinājām ar divu veidu cimdu valnīšiem jeb cimdu sākumiem, kuros sastopami interesanti un mazāk zināmi adīšanas paņēmieni, kas raksturīgi mūsu tradīcijām.
Mums vienmēr ir svarīgi ne tikai demonstrēt amata prasmes, bet arī stāstīt par Suitu kultūrtelpu, tās vēsturi un tradīcijām. Etniskās kultūras centra “Suiti” galvenais mērķis ir saglabāt un popularizēt Suitu kultūras mantojumu, un šādas tikšanās ir lieliska iespēja dalīties zināšanās, veicināt starpkultūru dialogu un nest vēsti par Suitu unikālajām vērtībām pasaulē.
Raksts par suitu vīru mēteļu restaurāciju žurnālā “Ilustrētā Pasaules Vēsture”
Jūnija mēneša žurnālā “Ilustrētā Pasaules Vēsture” (10.–15. lpp.) publicēts raksts par divu suitu vīru mēteļu restaurāciju. Raksta tapšanā līdzdarbojusies arī mūsu biedrība, daloties ar vēsturiskajiem materiāliem, informāciju un stāstiem par šiem unikālajiem kultūrvēsturiskajiem priekšmetiem.
Rakstā restauratore–vecmeistare Indra Saulesleja stāsta par restaurācijas procesu, darba gaitu un izaicinājumiem, ar kuriem nācies saskarties, atjaunojot šos vērtīgos vēsturiskos apģērbus. Esam ļoti pateicīgi Indrai par viņas profesionalitāti, rūpību un ieguldījumu Suitu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Abi restaurētie mēteļi ir daļa no biedrības veidotās Suitu mantojuma krātuves. To saglabāšana ir nozīmīgs ieguldījums mūsu kultūras identitātes uzturēšanā un iespēja nākamajām paaudzēm iepazīt senču prasmes, tradīcijas un dzīvesveidu.
Īpaši interesanta ir kāda vēsturiska detaļa – vīru mēteļu oderēs savulaik izmantota suitu sievu tradicionālā “trakā drāna”, kas spilgti raksturo vietējās amatniecības tradīcijas un materiālu izmantošanas prasmes.
Priecājamies, ka, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem un daloties mūsu rīcībā esošajos materiālos, ir tapis raksts, kas palīdz plašākai sabiedrībai iepazīt un novērtēt Suitu kultūras mantojuma bagātību.
Aušanas apmācības dižmeistara Māra Maniņa vadībā
Turpinām aušanas apmācības, tiekoties reizi mēnesī, kad TLMS “Kangas” un aušanas pulciņa “Kodes” dalībnieces apgūst pamatzināšanas dažādās aušanas tehnikās, audekla iekārtošanā, steļļu regulēšanā u.c. zinošā pasniedzēja Māra Maniņa vadībā.
