Aušanas apmācības
Reizi mēnesī notiek aušanas apmācības radošā darbnīcā Austuve. TLMS “Kangas” un aušanas pulciņa “Kodes” dalībnieces apgūst pamatzināšanas dažādās aušanas tehnikās, audekla iekārtošanā, steļļu regulēšanā u.c. zinošā pasniedzēja Māra Maniņa vadībā.
Represēto piemiņas diena 25. martā
Ar mīlestības piepildītiem pavasara ziediem un sveču silto gaismu pieminām 1949. gada 25.martā Alsungas pagastā represētos. Pie mielastu galda Suitu mantojuma krātuvē atmiņu stāstos par pieredzēto Sibīrijā dalījās Lidija Jansone, Ausma Caune un Valda Zinberga. Savas dzimtas vēstules lasīja Ausma Ķēde un Dace Martinova. Prieks, ka pasākumu kupli apmeklēja Alsungas pamatskolas audzēkņi.
Satiec savu meistaru 13. aprīlī
Šogad biedrība akcijā Satiec savu meistaru piedalās ar divām aktivitātēm. Skaidrīte Nagliņa Suitu ķēķī gaidīja suitu skābmaizes un sklandraušu cepējus, bet rokdarbniece Laila Puķīte Suitu mantojuma krātuvē aicināja apgūt suitu vamža izšūšanu ar pērlēm.
Satiec savu meistaru sižets TV Skrunda
Suitu kulinārais mantojums
Suitos ir vairākas aktīvas saimnieces, kuras par savu misiju izvēlējušas suitu kulinārā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Radošās darbnīcas Suitu ķēkis saimniece Skaidrīte Nagliņa nenogurstoši stāsta un rāda kā gatavojami suitu tradicionālie ēdieni. Suitu ķēķī viesojas tuvāki un tālāki viesi, lai darbotos kopā.
Vienas no populārākām ir sklandraušu un suitu skābmaizes meistarklases.
Publikācijas:
Alsundzniece Skaidrīte Nagliņa ir viena no Kurzemes kulinārā mantojuma vēstnesēm. Iesaka saimniece!
Ķimeņu siers pašu rokām:
https://lasi.lv/maja-gimene/virtuve/iesaka-saimniece-kimenu-siers-pasu-rokam.16383
Sižets Dana Albrehta 360TV ZIŅneši
Alsungā iespējams pagatavot vienu no pasaulē negaršīgākajiem ēdieniem – sklandrausi
Kanonizētais Kurzemes tradicionālais našķis – sklandrausis, ja tā varētu teikt, aizmuguriski notiesāts un bez aizstāvības iespējām pasludināts teju par planētas negaršīgāko ēdienu. Tiešsaistes gastronomiskais ceļvedis “TasteAtlas”, kas regulāri veido dažādus topus, izceļot pasaules gardākos ēdienus un labākās virtuves, šoreiz nebaudāmāko pasaules nacionālo ēdienu saraksta piektajā vietā iekļāvis sklandrausi.
https://play.1188.lv/pasmaju-tv-sovi/360tv-zinnesi-58/alsunga_iespejams_pagatavot_vienu_no_pasaule_negarsigakajiem_edieniem_-_sklandrausi-690095
Saimniece Taiga Reķe no Jūrkalnes kopj un popularizē suitu kulināro mantojumu.
Taiga aktīvi piedalās vietējos, novada un valstiskā mēroga pasākumos.
Raksts žurnālā Ievas virtuve
Adīšanas meistarklases
un 28.maijā pie mums viesojās adītājas no Japānas, Austrālijas, Anglijas, Vācijas, Igaunijas un Nīderlandes. Suitu cimdu adīšanas meistarklasē dalījāmies praktiskās zināšanās kā adīt bumbulīšus un trīsstūrīšus, kas atklāti tikai dažos suitu cimdu paraugos. Viesi arī baudīja saimnieces Skaidrītes Nagliņas gatavotos suitu ēdienus. Adītāju grupas pie mums jau otro gadu ved Ziedīte Muze, kas pārstāv tautastērpu centru Senā Klēts.
TV Kurzeme sižets par adīšanas meistarklasēm Kurzemē.
https://fb.watch/tv0f1Dx9aw/
Suitu erudīcijas spēle “ES MĪLU TEVI, SUITIJA!
Spēlei gatavojāmies jau no 2021. gada, tad divas reizes, pandēmijas izplatības dēļ, bijām spiesti to atcelt. Tad nu trešā reize veiksmīgā!
Ar azartu un skatītāju atbalstu maģo, dižo un krētainu suitu komandas mērojās zināšanās par suitu novada vēsturi, folkloru, tautastērpu, ēdieniem, ģeogrāfiju u.c. Uzvaru svinēja Maģo suitu komanda un kopābūšanas prieks!
Ar sirsnīgu kopdziedāšanu Šeit ir Latvija, šeit ir Suitija noslēdzās suitu erudīcijas spēle “Es mīlu Tevi, Suitija!”
Paldies, komandām, radošai grupai un atbalstītājiem. Turpinājums sekos. Esam saņēmuši finansējumu vēl divām spēlēm rudens/ziemas sezonā. LNKC konkursā “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana 2024. gadā”.
Lebediks suitos
Ziedulejas atjaunotā estrāde Alsungā iedejota godam! Tautas deju kolektīvu dižkoncerts Ļauj ievām noziedēt.
Tik lielu dejotprieku, smaidīgu seju un emociju piepildītu skatuvi Ziedulejas estrāde piedzīvo pirmo reizi. Vairāk kā 200 dejotājiem no Rīgas, Ikšķiles, Kuldīgas un suitiem, saules un lietus rūdīti un svētīti, izdejoja krāšņu koncertu. Bet ieskaņā, dalībnieku gājiens no Alsungas kultūras nama folkloras kopas “Suitu dūdenieki” vadībā.
Paldies, dižkoncerta mākslinieciskam vadītājam Jānim Purviņam, koncerta vadītājam Viktoram Elleram un saimniecēm, kuras gādāja dejotājiem pusdienas.
Foto un video: Ieva Benefelde, Alans Pērševics, Ulla Perkune.
Koncerta dalībnieki:
- VPDK “Suiti”
- DK “DižSuiti”
- TDA “Līgo”, VPDK “Līgo”, VPDK “Sen Līgo”, SDK “Līgo Absolventi”
- VPDK “Godi”
- SDK “Kuldīdznieks”
Sižets TV Skrunda
Suitu lietišķās mākslas izstāde “Pārmantošana”
Alsungas Amatu māja 2. jūlijs līdz 31.augusts.
Izstāde “Pārmantošana” veidota, lai parādītu suitu sievu, vīru un bērnu košos tautastērpus, sākot ar galvas segām līdz zeķēm un apaviem.
Vairāki tērpu elementi parādīti caur pārmantošanas aspekta, blakus liekot seno paraugu ar mūsdienās darinātu.
Izstādē skatāmas suitu greznās villaines, kas tiek valkātas kopā ar mēlenēm un rūtainās villaines, ko suitos sauc par trakām drānām. Sievu rotas – gredzens, kreklu saktiņas, trīsrindu, divrindu un vienrindu burbuļsaktas. Vīru rotas – sleņģenes un ādas jostas ar apkalumiem. Pie vīru rotām var pieskaitīt krance, kas rotā vīru cepuri, suitos sauktu par rateni.
Krāšņi pārstāvētas suitu jostas, ko sievas aplika ap brunčiem. Liela krāsu un rakstu bagātība skatāma cimdos, zeķēs un maučos, kas ir nozīmīga suitu tērpu identitātes zīme. Tikpat liela krāsu daudzveidība atspoguļojas suitu villdrānās, ar kurām suitu sievas dižojās cita ar citu.
Izstādi papildina senās fotogrāfijas, kas iegūtas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Kuldīgas novada muzeja, Alsungas TIC un Suitu mantojuma krātuves krājuma.
Izstādē piedalās TLMS studijas “Kangas”, “Liepava”, “Rīdze”, “Irbi” un aušanas pulciņa “Kodes” meistari. Skatāmi arī daudzu individuālo meistaru darinājumi: Maretas Petrovičas, Lailas Puķītes, Anitas Legzdiņas, Ingas Šēnas – Laizānes, Lauras Ansonskas, Daces Tunnes, Daces Siliņas, Dace Nastevičas, Ilgas Pavāres, Pauļa Leimaņa, Andrēja Kaznaceva, Jāņa Cara, Roberta Mežaiņa, Jāņa Bunkas, Andrēja Grebja, Lailas Brūveres, Sandras Verginas, Agritas Pēterlēvičas, Aletas Bērziņas, Margrietas Smidrovskas, Ulda Andersona, Sandra Lismane, Lilita Dimme u.c..
Senās tērpu daļas gūtas no Suitu mantojuma krātuves un privātajiem pūriem.
Lai suitu krāšņums Jūs iedvesmo un pamudina uz jauniem izaicinājumiem!
Lai top!
Tautas lietišķās studijas “Rīdze” (Rīga) dalībnieki:
- Māris Maniņš
- Maija Pintele
- Daiga Degsne
Tautas lietišķās studijas “Kangas” (Alsunga) dalībnieces:
- Dace Martinova
- Kristīne Brūkle
- Vita Cīrule
Tautas lietišķās studijas “Liepava” (Liepāja) dalībnieces:
- Ilze Škuberte
- Aina Dzīrīte
- Antra Kukuka
- Sandra Brūna
- Indrīda Kalna
- Aisma Demme
Tautas lietišķās studijas “Irbi” (Rīga) dalībnieces:
- Baiba Pilāne
- Līga Rozīte
- Ilona Cepurīte
- Ieva Jansone
- Inga Novika
- Vita Bružas
- Ilze Treija
- Dace Sīle
- Rūta Sukovska
- Ivita Peipiņa
Aušanas pulciņa “Kodes” (Jūrkalne) dalībnieces:
- Ligita Kalniņa
- Taiga Reķe
- Baiba Trauberga
Izstādes kurators: Māris Maniņš
Radošā darba grupa: Dace Martinova, Māra Kušķe – Damberga, Dace Miķelsone, Taiga Reķe, Skaidrīte Nagliņa. Vita Cīrule, Laura Reinholde.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Alsungas Tūrisma un informācijas centru.
Finansējums no Latvijas Nacionālā kultūras centra un LR Kultūras ministrijas.
6.Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē
No 5. līdz 7. jūlijam Suitu zemē ar vērienu izskanējuši burdona sadziedāšanas svētki.
Suitu kultūrtelpā – UNESCO nemateriālā mantojuma vietā Alsungā, Basos un Jūrkalnē – notika 6. Starptautiskais burdona festivāls. Stiprinot un popularizējot burdona dziedāšanas tradīcijas un iezīmējot tās plašo daudzveidību, burdona festivāls “Nosargāt gadsimtus” pulcēja folkloras kopas gan no Latvijas, gan ārzemēm – Gruzijas, Sardīnijas (Itālija), Ziemeļmaķedonijas, Lietuvas un Igaunijas.
Festivāla pirmā diena – unikālais suitu kultūras mantojums cauri gadsimtiem sākās ar suitu lietišķās mākslas izstādes “Pārmantošana” atklāšanu Amatu mājā Alsungā. Izstāde veidota, lai parādītu suitu sievu, vīru un bērnu košos tautastērpus, sākot ar galvas segām līdz zeķēm un apaviem. Vairāki tērpu elementi parādīti caur pārmantošanas aspekta, blakus liekot seno paraugu ar mūsdienās darinātu. Pēc izstādes apmeklējuma ikvienam bija iespēja piedalīties meistarklasēs baudīt un pašiem apgūst suitu tradicionālo ēdienu gatavošanas noslēpumus, amatnieku darbnīcā demonstrēja suitu tradicionālā apģērba darināšanas prasmes, bija iespēja izmēģināt spēkus ieskandināt kokļu skaņas, kā arī jostu aušanā un keramikas darbnīcā. Bērnu un jauniešu programmā rotaļas un dančus viens no otra mācījās folkloras kopas “Suitiņi” (Alsunga), “Ķocis” (Liepāja) un “Žibacteņa” (Aglona) dalībnieki.
Festivāla dalībnieki:
- Etnogrāfiskais ansamblis Maģie suiti
- Etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”
- Etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”
- Folkloras kopa “Basu suiti”
- Kapela “Alšvangas spēlmaņi”
- Folkloras kopa “Suitu vīri”
- Folkloras kopa “Suitiņi”
- Liepājas bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Ķocis”
- Sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce” “Krāce”
- Aglonas vsk. folkloras kopa “Žibacteņa”
- Folkloras grupa “Amer-Imeri!” (Gruzija)
- Maķedoniešu tradicionālās mūzikas izpildītāji no Ilija Nikolovski-Luj Valsts mūzikas un baleta centra
- Folkloras kopa Trio Gavrovski & Darko Kocev (Ziemeļmaķedonija)
- Sutartines dziedāšanas grupa TRYS KETURIOSE (Lietuva)
- Tenore Supramonte di Orgosolo (Sardīnija)
- Setu biedrības vīru ansamblis “Velo” un sieviešu ansamblis “Madara”
pulcējās pie Alsungas pamatskolas, lai vienoti uzsāktu krāšņu un skanīgu gājienu līdz Alsungas pils pagalmam, kur norisinājās festivālu atklāšanas koncerts.
Koncertu vadīja Dace Martinova un Kārlis Lipsnis.
Atklāšanas koncerts spilgti iezīmēja burdona muzikālā mantojuma daudzveidību un dažādību. Tajā ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja ne tikai suitu kolektīvi, bet festivāla viesi no citām valstīm un novadiem.
Pēc koncerta Alsungas kultūras namā ikvienam bija iespēja apgūt tik labi zināmo suitu sievu ē-ō dziedāšanu un burdona skanējuma pamatus pie etnomuzikoloģes Zanes Šmites. Nodarbība tika sadalīta trīs daļās, pirmā, tika veltīta balss iesildīšanai un izpētei, cik dažādi var savienot divas blakus esošas skaņas ē un o. Otrajā daļā apskatīja burdona tipus suitu pierakstos un klausījās pierakstus sākot ar 1934. gadu, kā arī ierakstu salīdzinošā analīze ļāva izsekot, kā ir mainījies burdona izpildījums. Trešajā daļā ar lielu aizrautību dalībnieki sevi izaicināja uz ē ilgvilkšanas sacensībām, kur pirmo godalgu godam ieguva Elza Gudermane, kura dzied Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopā “Ķocis”
Festivāla pirmās dienas vakara noslēgumā visus priecēja bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”.
Pēc koncerta ar iespaidiem dalījās Daiga Kalniņa: “Auļi iedvesmo!!! To sajūtu, kad bungu skaņa atsitas krūtīs un kopā ar dūdām ievibrē katru ķermeņa šūnu, izstāstīt nav iespējams. Tas jāsajūt!”
Festivāla otrā diena ar vadmotīvu – suitu mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm sākās ar rīta koncertu pie Basu tautas nama. Koncertu atklāja mājinieki “Basu suiti” un “Gudenieku suiti”. Basos izskanēja arī vieskolektīvu Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa, folkloras kopas “Madara” un “Velo” no Igaunijas (Põlva), Ziemaļmaķedoniešu tradicionālās mūzikas izpildītāji no Ilija Nikolovski-Luj Valsts mūzikas un baleta centra, Trio Gavrovski & Darko Kocev arī no Ziemeļmaķedonijas un grupa no Lietuvas – Trys Keturiose sniegums.
Tam sekoja dienas koncerts Alsungas Dižgabalkalnā. Koncertu senā pilskalnā atklāja mājinieki “Suitu dūdenieki”, “Suitu sievas” un “Suitu vīri”. Koncertā pievienojās arī vieskolektīvi no Aglonas vsk. folkloras kopas “Žibacteņa”, Sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce”, folkloras grupa “Amer-Imeri!” (Gruzija), Liepājas BJC folkloras kopa “Ķocis” un Tenore Supramonte di Orgosolo un Gianfranco Meloni (Sardīnija).
Savukārt festivāla kulminācija Dižkoncerts “Es apviju zelta viju visgarām jūras malu” sākās ar dalībnieku gājienu no Jūrkalnes baznīcas. Folkloras kopas “Suitu dūdenieki” pavadījumā dalībniekus pulcēja Jūrkalnes Ugunspļavā. Dalībnieki vienojās kopīgā jostu kamola tīšanā, kas ar saulrieta laikā dziedot tika izritināts jūras krastā ar simbolisku vēstījumu, aicinot nosargāt suitu kultūrtelpas unikālās nemateriālās, dabas un ainaviskās vērtības. Koncertu vadīja Māra Rozentāle un Edgars Zilberts.
Dienas izskaņā – danču vakars Jūrkalnes Ugunspļavā, kurā spēlēja etno kompānija Zeidi.
Festivāla trešā diena – Svētā mise Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā un dalībnieku sadziedāšanās Alsungas baznīcas dārzā.
Suitu tradīciju skoliņa 2024
Aizvadīta Suitu tradīciju skoliņa 2024, šogad no 8. līdz 12. jūlijam! Trīsdesmit suitu bērnu ikgadēja satikšanās no visiem suitu pagastiem – Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes, lai sadraudzētos kopā izzinot un apgūstot suitu tradīcijas. Paldies skolotājām Aigai Ligzdiņai, Kristīnei Skrullei, Ligitai Stašaitei par veikumu. Paldies arī visiem, kas bagātināja skoliņas norises, lai mūsu jaunā suitu paaudze pēc iespējas vairāk un plašāk izzinātu vēsturi, kultūru un tradīcijas.
Paldies Ilzei Poriķei, Alsungas TIC, Ilgai Leimanei, Ausmai Ķēdei, Dacei Nastevičai, Grigorijam Rozentālam, Lidijai Jansonei, Skaidrītei Daugulei, Skaidrītei Nagliņai, Alsungas keramiķēm, audējām – Dacei Miķelsonei, Mārai Kušķei – Dambergai, Ausmai Ķēdei, Aletai un Jurim Lipšņiem, Marijai Janvārei, Ingai un Jurim Lastovskiem.
Par vizināšanu, lai mēs visi iepazītu skaisto Suitu zemi, paldies Jūrkalnes, Gudenieku un SIA “ Mētra” šoferīšiem.
Par gardām pusdienām – Taigai Reķei un Skaidrītei Nagliņai.
Finansējums skoliņai no Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām.
Tiekamies 2025.gadā!
Kokles spēles apmācība Basos
Nu jau par tradīciju kļuvusi koklētāju ik vasaras satikšanās Basu tautas namā.
Mācāmies, atkārtojam, pilnveidojamies …
Šajā skanīgajā nedēļā, kad Basu tautas nams piepildīts kokļu skaņām, skolotājas Laimas Jansones vadībā, daloties trīs, dažādu spēju un zināšanu grupiņās piedalījās 27 dalībnieki. Lielāko daļu repertuāru veidoja no Jāņa Poriķa un Nikolaja Heņķa pierakstītais folkloras materiāls.
Šogad, 2. augustā atzīmējot Jānim Poriķim 115 un koklēšanas meistarklašu noslēguma dienā, kā ierasts dalībnieku koncerts, kad goda vietā likta arī meistara Jāņa Poriķa darinātā kokle.
Koncerta otrajā daļā apvienības ZeMe Laima Jansone&DJ Monsta koncerts “Viena saule, viena zeme” ceļojums skaņu pasaulē.
Paldies Laimai par skološanu, Olitai par rūpēm, Kuldīgas novada domei par finansējumu un visiem dalībniekiem par centību un vēlmi apgūt kokles spēli un suitu folkloras materiālu.
Suitu audēju un saimnieču pieredzes apmaiņas brauciens
No 14.septembra līdz 15.septembrim suitu audējas un saimnieces devās ikgadējā pieredzes apmaiņas braucienā.
Šogad devāmies pieredzi lūkot pie nākamiem projekta “5K Kurzemē – kaimiņu būšana” partneriem Dienvidkurzemes novadā.
Mūsu brauciens sākās ar Liepājas Amatnieku nama apmeklējumu – TLMS “Liepava”, “Kursa” un daudzu citu meistaru darbnīcu apmeklējumu. Tad devāmies uz Bārtu, viesojāmies Bārtas svētkos, apmeklējām muzeju un TLMS “Kamolītis”.
Tālāk mūsu ceļojums veda uz Nīcas senlietu krātuvi, lai uzzinātu ar ko Nīcas ļaudis atšķiras no bārteniekien un rucavniekiem.
Ja jau Bārta un Nīca apmeklēta, tad tālāk ceļš veda uz Rucavas kultūrtelpu ar kuru suitiem ir jauka un ilggadēja sadarbība.
Pabijām Papes ciema “Vītolniekos”. Pa seno Ķoņu ciemu mūs izvadāja un izstāstīja “Mitjāņu” saimnieks Māris Muitenieks. Ja jau Rucavā, tad noteikti jāapmeklē “Zvanītāji”. Ar dziesmām, stāstiem un Rucavas kulinārā mantojuma baudīšanu piepildīts vakars “Zvanītājos”.
Nākamajā dienā apmeklējām Dzintara muzeju Palangā. Iespaidiem bagāts brauciens, jaunas zināšanas, kas motivēs uz jauniem, radošiem darbiem. un iedvesma ilgākam laikam.
No sirds paldies visiem par uzņemšanu un dalīšanos stāstos par vēsturi, tērpiem, pieredzi, amatu prasmēs un latvisko tradīciju vērtību saglabāšanu!
Top suitu danču metodiskais materiāls
2023.gadā biedrība ar Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas atbalstu izveidoja suitu danču mūzikas ierakstus kapelas “Alšvangas spēlmaņi” izpildījumā. Šogad turpinot suitu horeogrāfiskā materiāla sakārtošana tapuši šo danču ieraksti.
Dančus izpildīja vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti”, video veidoja TV Skrunda Alans Pērševics un Ieva Benefelde.
Danču apraksts, mūzika un video vienuviet ir pieejami www.suiti.lv/suitu-danci
15 gadi UNESCO
Atzīmējot 15 gadus kopš Suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā suiti godā ceļ pasākumu kopumu – tekstiliju izstādi, meistaru dienu un vakarēšanu.
Lai veicinātu un stiprinātu suitu tērpa darināšanas prasmju apguvi tiek organizēta Meistaru diena suitos. Kopumā ap 50 dalībniekiem no suitiem, Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Talsiem, Jaunpils, Rīgas, Rojas, Saldus un citviet meistaru vadībā apguva piecas prasmes.
- Villdrānu aušanas noslēpumi Māra Maniņa vadībā
- Suitu cimdu adīšanas knifiņi Baibas Pilānes vadībā
- Grezno krādziņu izšūšana Daces Tunnes vadībā
- Suitu sievu kreklu aproču izšūšana Daces Siliņas vadībā
- Krances darināšana Sandras Verginas vadībā
Biedrība ik gadus veido suitu audēju darbu izstādi Alsungā. Šogad izstādi papildina arī keramiķu darbi.
Suitu audēju un keramiķu izstāde
No 12. oktobra līdz 16. novembrim skatāma Alsungas TIC izstāžu telpās. Suitu audēju un keramiķu darbu izstāde veidota, lai parādītu TLMS “Kangas” no Alsungas, aušanas pulciņa “Kodes” no Jūrkalnes un Alsungas keramikas pulciņa dalībnieku darbus, kas tapuši pēdējo gadu laikā. Izstādē skatāmi arī mūsu pedagoga Māra Maniņa austās segas (TLMS “Rīdze” vadītājs).
Esam priecīgi, ka audēju skaits Alsungā katru gadu aug. Tāpēc izstādē skatāmi šo dalībnieču pirmie darbiņi. Pieredze un meistarība aug ar katru nākamo iespēju pilnveidoties un pieņemt izaicinājumu augt zināšanās. Pacietīgs darbs dara darītāju dižāku.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Alsungas Tūrisma un Informācijas centru.
TLMS “Kangas” dalībnieces: Māra Kušķe – Damberga, Ausma Ķēde, Vita Cīrule, Dace Miķelsone, Kristīne Brūkle, Dace Martinova, Dace Nelsone, Sarmīte Egļukalne, Alita Kušķe – Damberga.
Aušanas pulciņa “Kodes dalībnieces: Taiga Reķe, Ligita Kalniņa, Baiba Trauberga, Ilona Niedoliņa.
Alsungas keramikas pulciņa dalībnieces: Vija Bikse, Anita Brūkle, Silvija Sīle, Valda Zingberga, Raita Pētersone, Maija Šternberga, Daina Zvejniece, Fabiāna Krūmiņa, Helēna Lazda.
Kopā būšana vakarēšanā
Suitu amatiermākslas kolektīvu vakarēšana Alsungas kultūras namā. Ar dziesmām, dančiem, rotaļām, mīklu minēšanu un pie bagātīgu cienastu kopgaldu svinējām kopā būšanu un jaunās sezonas sākumu.
Suitu erudīcijas spēle “Es mīlu Tevi, Suitija!” trešā tūre
30.novembra pievakarē Alsungas kultūras namā pulcējās suitu erudīcijas spēles ES MĪLU TEVI, SUITIJA dalībnieki un līdzjutēji. Jautrā un azartiskā gaisotnē zināšanās par suitu novadu un tā tradīcijām spēkojās divas komandas LABI DZĪVOT ALSUNGĀ un ŽĪDENES UN ZVIERGŽĢS.
Šī bija spēles trešā norises reize šogad. Paldies radošajai darba grupai, kapelai “Alšvangas spēlmaņi” un spēles vadītajam Jurģim Galiņam par kopradi, lai spēle būtu aizrautīga gan dalībniekiem, gan skatītājiem.
Koklēšanas meistarklašu ziemas sesija
Jau otro gadu Laima Jansone koklēt gribētājus pulcē decembra sākumā. Šogad no 2. līdz 6.decembrim Alsungas Amatu mājas Suitu mantojuma krātuve kokļu skaņu un Ziemassvētku noskaņas piepildīta. Kopumā ap 20 dalībnieki, daloties divās grupās, apguva gan pirmās iemaņas koklēšanā, gan pilnveidojās kokles spēlē, gan kopā dziedāja.
To visu, ko nedēļas laikā apguvuši rādīja koncertā “Kas tur rībina pi namdorēmi” Alsungas kultūras namā 6.decembrī, plkst.19:00.
Gaismas gaidīšanas laiks piepildīts dziesmām un dančiem.
Paldies, Laimai Jansonei, brašajiem koklētājiem, etnogrāfiskam ansamblim “Suitu sievas”, deju kolektīviem “Suiti”, “DižSuiti”, “Dzīpariņi” un “Kalmes” koncerts mums izdevās sirsnības un enerģijas piepildīts!
Alsungas Mākslu pamatskolas spēcināšana
8.oktobrī, UNESCO vērtību nedēļā, noslēdzās Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas atbalstītā projekta Alsungas Mākslu pamatskolas spēcināšana aktivitāte SENO PRASMJU SKOLA. Kopumā īstenotas sešas seno prasmju apmācības.
- No grauda līdz maizītei, iepazīstot tradicionālo maizes un miltu produktu tapšanu.
- No aitas līdz dzīparam, iepazīstot kā vilna pārtop dzijas pavedienā un, kā top audumi.
- Pastalu darināšanas skola ar mērķi dejotājiem un folkloristiem uzgatavot jaunas pastalas. Darbs bija smags un palīgos tika saukti vecāki.
- Stāstniecība un vakarēšanas tradīcijas, kas akcentēja dzimtās valodas tēmu.
- Ziemas krājumu gatavošana, liekot akcentu, kā lētāk un veselīgāk sarūpēt sev ziemas krājumus. Seno recepšu un saimniecības priekšmetu izmantošana.
- Zemes apstrāde, senie darba rīki, zirgu lietas, kā tas viss senāk tika pielietots. Satikšanās ar cilvēka lielāko palīgu – zirgu.
Šķiet, ka dzīvojot laukos mūsu bērni to visu zina, bet nē, mūsdienu vidē tas viss vairs nav aktuāli, tāpēc atskats seno prasmju praksēs, kas reiz bijušas katras saimniecības ikdienā bija vērtīgs.
Paldies visiem seno prasmju skolotājiem: Skaidrītei Nagliņai, Kristīnei Brūklei, Elmāram Hlomovam, Lailai Puķītei, Ancei Sproģei, Aigai Lagzdiņai un par koordinēšanu Ligitai Stašaitei.
Projekta ietvaros tapis mācību vizuālais un darba materiāls:
- lielformāta suitu novada karte
- 11 planšetes
- ap 10 darba lapas latviešu valodā
- domino suitu valodā
- suitu dziesmu burtnīciņa
Materiāli izstrādāti, lai palīdzētu integrēt suitu saturu mācību priekšmetos, veidot piederības sajūtu dzimtam novadam, izpratni un zināšanas par suitu novadu kopumā.
Visas publikācijas izvietotas Alsungas Mākslu pamatskolas koridoros un mācību klasēs. Bet skola ļoti gaida telpu remontu, lai krāšņie informatīvie materiāli tiktu izvietoti vienkopus.
Par mācību materiālu izveidošanu paldies Laurai Siliņai, Nataļjai Stefaņukai, Silvai Zālītei un Ligitai Stašaitei.
Paldies galdniekam Mārtiņam Rubenim par suitu novada kartes ierāmēšanu.