Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

80. Klau, klau, skan kapu zvans

ŠĪ dziesma ir no Veronikas “cietsirdīgo romanču” pūra.

  1. Klau, klau, uz kapiem zvana, nezin, kas mirusi.
  2. Vien meitiņ šodien glabā, kas bēdās mirusi.
  3. Es labprāt vēlos redzēt, kā tā ir apģērbta.
  4. Melns muslīns, zīda kleitiņš, ar mirtes kroniņu.
  5. Brūns zārks ar melnu vāku un dimant kājiņām.
  6. Melns krusts ar baltiem galiem, ar zelta bokštābiem.
  7. Divpadsmit zēni to nesa, bij melni ģērbušies.
  8. Pats brūtgāns krustu nesa, iekš zīda apģērbies.
  9. Mazs pulciņš pakaļ gāja un žēli raudāja.
  10. Vēl sunits pakaļ gāja un astīt kustināja.

1948.gada 3. augustā A. Krūmiņš šīs dziesmas variantu pierakstīja no Ievas Strelēvičas (LFK 1824, 273, 274).

  1. Tur glabā vien jaun meitiņ, kas bēdās mirusi.
  2. Es labprāt vēlos redzēt, kā tā ir apģērbta.
  3. Melns muslins, zīda kleite, ar mirtes kroniņu.
  4. Brūns zārks ar melnām kājām, ar dimant lapiņām.
  5. Melns krusts ar baltiem galiem, ar zelta bokštābiem.
  6. Divpadsmit brāļi nesa, vis melni ģērbušies.
  7. Pats brūtgans krustu nesa un žēli raudāja.
  8. Mazs pulciņš pakaļ gāja un grazni dziedāja.
  • Un ko es tev vēl gribēju prasīt – kāpēc tik daudz dziesmas tev ir tādas ar tik briesmīgi bēdīgu saturu – par miršanu, kapiem, zvanīšanu?
    – “Klau, klau, uz kapiem zvana…”
    – Kāpēc tās ir vairāk, nekā tās jautrās?
    – Nu, es nezin, vai mana mamma tā to vairāk, kāpēc viņas man tā iemācīts, bet dziedātas viņas ir visas šīs.