Categories
pasākumi

Burdona dziedāšanas svētki

Ar Kurzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu tiek īstenots projekts Burdona dziedāšanas svētki. Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību un Jūrkalnes pagasta pārvaldi Burdona dziedāšanas svētki notiek 14. augustā Zāļu dienas ietvaros Jūrkalnē. Svētku norise īstenota brīvā dabā Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā, katram kolektīvam izrādot savu priekšnesumu atsevišķās norises vietās parka teritorijā. Svētku dalībnieki ir visi suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi Suitu sievas, Gudenieku suiti, Maģie suiti un folkloras kopas Basu suiti, Suitu vīri un Suitu dūdenieki. Svētku norise notiek Rudens Māras laikā. Sadarbībā ar nodibinājumu “Spanga” un Lidiju Jansoni tika izveidots scenārijs, kuram pa pamatu tika ņemts Māras tēls un tās izpausmes latviešu folklorā – cilvēka mūža ritējumā, sadzīves un dabas norisēs.

Papildinot svētku programmu notika Ilgas Reiznieces nodarbība bērniem Rotaļas bērniem – jēga un tradīcija.

Māru uzskata par Pasaules Māti. Tā simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete. Māras krusts sargā materiālo labklājību – mājas, maizi, uguni. Zīme piešķir pamatīgumu, drošību, saistību ar dabas un zemes spēkiem. Palīdz kristībās, kāzās, ir auglības devēja un veselības sargātāja.

Latviešu tautas tradīcijās Māru uzskata par Māti. Latviešu dainās Mārai ir dažādi prievārdi atkarībā no tā, vai runa ir par cilvēku, dabu vai lietām: Zemes māte, Uguns māte, Vēju māte, Jūras māte, Veļu māte u tml.

Māra gāja baznicâi,
Mani līdzi aicinādja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.

Etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” – Māras vārti

Māra ir Dzīvības Māte. Māras klātbūtne ir radībās un bērnu audzināšanā. Māra ir auglības devēja un veselības sargātāja. Piedzimdams cilvēks ienāk Māras pasaulē un paliek viņas gādībā.

Pilla Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulīšu:
Vienu Māra kustināja,
Visi līdzi līgojās.

Etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti” – Pādes dīdīšana”

Senlatvieši viņu sauca par Mīļo Māru, viņas aizbildniecībā un gādībā bija visa saimniecība un iedzīve. Mīļā Māra dod auglību, briedina ražu, sargā mājlopus. Mārai pašai bijušas savas govis – melnraibā krāsā.

Mīļā Māra maizi cepa
Uz deviņi liepu lapu.
Dod, Māriņa, to maiziti,
Lai nevīta man siersniņa,
Lai nevīta man siersniņa
Pār deviņas vasariņas.

Etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” – jaunās ražas godināšana

Latviešu mitoloģijā Māra atbildēja par visiem sieviešu darbiem. Māra ir sieviešu un bērnu aizbildne, tādēļ ļoti svarīgi ir iegūt Māras labvēlību. Māras ziedi ir visas dāvanas – mūsu tradīcijas un prasmes, ko esam saglabājuši līdz mūsdienām. Mārai ziedo izrakstītas jostas un prievītes, iekarot kokos un krūmos. Māra pavada cilvēku visā dzīvē, arī darinot pūru un tautās ejot.

Mīļā Māra priecājās,
Dzird meitiņas piedzimstam,
Kur meitiņas pušķojās,
Tur pameta dzijas galu.

Folkloras kolektīvs “Basu suiti” – pūra darināšana

Jūras māte ir viena no Māras izpausmēm, kas simbolizē virzību, viļņošanos, šūpošanos. Dzīvības un nāves nemitīgās nomaiņas un klātesamības vidē.

Skataties jūriņēi,
Kādi balti audekliņi:
Niedru šķietu, putu audi,
Vēja māte audējiņa.

Folkloras kolektīvs “Suitu vīri” – Jūras mātes godināšana

Folkloras kolektīvs “Suitu dūdenieki”

Folkloras kolektīvs “Suitu dūdenieki” ar dūdu spēli papildināja visus priekšnesumus, ieskandinot svētkus un noslēgumā spēlējot dančus.

RETV “Latvijas stāsti”

Scenārijs – Lidija Jansone, Dace Martinova.
Vides objekti – Guntis Niedoliņš.
Cienasts – Ingrīda Jēkabsone, Inga Lastovska, Taiga Reķe, Užavas alus.
Video – Olafs Perševics, Skrundas TV.
Foto – Dainis Ģelzis
Čaklie palīgi – Ligita Kalniņa un Kristīne Skrulle.
Paldies Arvīdam Bērziņam par laivu un zvejas rīkiem.
Projekta vadītāja – Dace Martinova