Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

84. Pie Elkšķens upes krastiem

1985.gadā Veronika iedziedāja magnetofonā man dziesmu “Pie Elkšķens upes krastiem”. 16. maijā viņa to iesāka ar vārdiem:

  1. Uz Ventas augstiem krastiem (2x) skaists ozols līgojās. (2x)
  2. Zem viņa kupliem zariem raud skaistā meitiņa.

Vairāk viņa tobrīd vārdus neatcerējās, bet jau 14. jūlijā Veronika dziesmu nodziedāja tās pamatveidā. Interesanti, ka melodija abās dziedāšanas reizēs bija viena un tā pati.

  1. Pie Elkšķens Kroķu mājām stalts puisēns sērojās.
  2. Viņš sērojās pēc mīļās, kas viņ ir atstājus.
  3. Neraudi, mana mīļā, tas laiciņš pienāks drīz,
  4. Kad būsi mana mīļā un es tavs mīļākais.
  5. Tad stāvēsi man blakum pie svētā altara.
  6. Zaļš mirtes krons tev galvā no paradīzes dārz.

Jūrkalniecēm ir atšķirīgs teksta pavērsiens. Melodija gan tā pati. Dziesmu 1971. gadā pierakstīja V. Bendorfs (LFK 2000, 2817).

  1. Pie Užavs upes krastā zaļā ozols līgoja.
  2. Pie Jūrkalns kādā mājā skaist meitiņ žēli raud.
  3. Tā raud pēc sava mīļā, kas viņas atstājis.
  4. Neraudi, skaistā meitiņ, tavs mīļais būšu es.
  5. Tu stāvēsi man blakam pie svētā altara.
  6. Zaļš mirtes krons tev galvā ar baltu šleieri.