“Man tumšā naktē jāiet” ir Veronikai mātes mācīta dziesma.
- Tās zvaigznītes pie debess, tās man to ceļu rād.
Tās zvaigznes spīd pie debess, - Tās man to ceļu rāda uz zaļu jauku ieleju.
- Tur bija viena klēte ar trijām atslēgām.
- Tur gulēja tai klētē trīs jaunas meitiņas.
- Ai, lūdzu, mīļas meitiņas, ielaiž man klētiņā!
- Pa dorem mani ielaida, pa logu āre grūd.
- Par logu āre grūžot trīs ribas man ielauza.
grūzdams - Trīs ribiņas man ielauza, un galviņu man sasit.
- Ak, nolādētas meitiņas par manām ribiņām!
- Ak, nelād, nelād, puisīt, par savām ribiņām –
- Gan ribiņas tev ieaugs, un galviņa tev sadzīs.
- Tas tev par mācīb, puisit, kad ej pie meitiņām.
Dziesmu no Veronikas pierakstīju 1988. gada 14. maijā. Mājup ejot, kopā ar draudzeni dziedājām un dziedājām, un smējāmies.
