Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

57. Ko līdzēja griķus sēt

Pirmoreiz dziesmu “Ko līdzēja griķus sēt” Veronika dziedāja 1948. gada 1. augustā A. Krūmiņam (LFK 1824, 254, 255, 256).

  1. Sēju linus, tie izauga mālaiņaje zemītej.
  2. Zelta oriņ, dimant gredzen, to es valkāj, meitiņ būdam.
  3. To ir vis mans vīrs izdzēris, tas caur viņa rīkl ir skrējis.
  4. Tādu žulik krūmos dzīšu, sevim citu draugu gūšu.

Veronikas burtnīcās 5. panta nav, tas uzreiz radās dziedot. Suitenes dziesmu “uzlaboja”, jo piedziedājums esot pārāk vācisks, esot jādzied kaut kas pazīstamāks. Kā mainījušies pēdējie vārdi, grūti pateikt. Iespējams, ka kāda no dziedātājām atcerējusies citu variantu, iespējams, ka pašas likušas klāt pēc viņu domām atbilstošus vārdus. Šodien dziesmu dzied šādi:

  1. Ko līdzēja vīru jemt, ja tas mīļi nedzīvo?
  2. Dimant gredzen, zelta krelles, to es valkāj, meitiņ būdam.
  3. To ir vis mans vīrs izdzēris, tas caur viņa rīkli skrējis.
  4. Kad no kroga mājās nāk, tad tik sievu slānīt sāk.
  5. Tādēļ, meitas, klausaties, no dzērāja sargaties!
  6. Labāk veca vaiņagā, ne dzērāja rociņā.

R. Drīzules 1957. gadā pierakstītajam dziesmas tekstam ir piezīme – šo dziesmu teicēja [Veronika Porziņģe] pirms apmēram 20 gadiem dzirdējusi no kāda ebreju tirgotāja Alsungā. Toreiz Veronikai varētu būt bijuši apmēram 17 gadi (LFK 1935, 5889):

  1. Kad tie puiši prūšos gāja, tad tās meitas žēli raud…
    Piedziedājums: Saldir jū, zaprijū, gelt man gūt man dīsen mann.
  2. Sēju linus, tie izauga mālaināji zemītej.
  3. Zelta oriņš dimant gredzen, to es valkāju meitiņ būdam…
  4. Tos ir vis mans vīrs nodzēris, tas ir caur viņ rīkli skrējis.

Tā brīža divu dziesmu tekstu kombinācija. Būtu interesanti uzzināt, ar kādu melodiju dziedāts. R. Drīzulenav norādījusi, vai dziesmas dziedātas, vai tikai vārdi skaitīti. Arī Veronikas burtnīcas noteikti parasto folkloras vācēja ieradumus jauca.