Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

33. Kāpu, kāpu kalniņej

Diemžēl dziesmai “Kāpu, kāpu kalniņej” melodiju Veronika tā arī nevarēja atcerēties. Bet teksts ir interesants:

  1. Kāpu, kāpu kalniņēji, pašai kalnu galiņāji.
  2. Es redzēju visu jūru, visas jūras braucējiņs.
  3. Divi baltas laivas nāca, ar puišiemi pielādēts.
  4. Ikvienaji meitiņaji par puisīti izdalīj.
  5. Vecā Trīna pierti kūra, tā palika bez nevien.
    Ai jūliņ pollarā…

No visa bagātā un sarežģītā tradīciju tīkla, uz kura balstījās senā latvieša dzīvesveids, pāri palikušas tikai driskas un labas atmiņas. No cilvēka dzīves gājuma visvairāk apdziedāti ir trīs krustpunkti: dzīves sākums – kristības, vidus – kāzas, dzīves beigas – bēres. Kristību un bēru rituāli, laikiem strauji mainoties, visātrāk no atmiņas “izbalēja”. Bet varbūt pret tiem visvairāk cīnījās? 20. gs. sākumā teicēju atmiņās vēl glabājās garas teicamo dziesmu virknes no šīm izdarībām. Visnoturīgākās izrādījās kāzu tradīcijas, lai arī tās nemitīgi transformējās un pielāgojās laika garam.
Suiti savu kāzu ceremoniālu “uzlika” uz skatuves kā teatralizētu uzvedumu jau 20. gs. 20. gados. 1924. gadā docents Ludis Bērziņš un 1925. gadā E. Melngailis suitu dziedātājus uzaicināja uz Rīgu izrādīt savu mācēšanu. Šis notikums tika atzīmēts arī tā laika laikrakstu slejās. Interesanti, ka jau toreiz Pāvils Gruzna 1925. gada “Rīgas Ziņu” Nr. 78. rakstīja: “Paši viņi izteicās, ka šīs vedības vairs nekur netiek pielietotas. Viņas ir vairs tikai šīs paaudzes atmiņā, uzglabājoties sevišķi sievu starpā.”
Iespējams, ka atmiņas par kāzu tradīcijām saglabājās ilgāk, pateicoties tieši šiem pirmajiem teatralizētajiem uzvedumiem. 1935. gadā pēc Viļa Lāča scenārija tika uzņemta filma “Dzimtene sauc” ar otru apakšvirsrakstu “Kāzas Alsungā” (režisors Rusteiķis). Pirmskara gados kāzu uzvedums rādīts arī uz citām skatuvēm. 1939. gadā suiti devās pāri jūrai, uz Zviedriju, lai piedalītos starptautiskā deju festivālā. Kāzas gatavojās rādīt arī 1941. gadā Latvijas mākslas dekādē Maskavā, bet sākās Otrais pasaules karš. Tad jauns uzvedums Maskavai tika sagatavots 1955. gadā. Vēlreiz kāzas uzveda 1973. gadā režisors Andrejs Migla. Šis uzvedums piedzīvoja 49 izrādes. Visbeidzot kāzas skatītājiem tika “celtas priekšā” 1990. gadā, kad “Suitu sievas” atzīmēja 65. gadadienu kopš pirmo suitu uzkāpšanas uz skatuves dēļiem.
Kāzas nu reiz bija un joprojām ir tā vieta, kur var labi izdziedāties. Dziedāja visas dziesmas, kuras mācēja. Vissenākās tautasdziesmas mijās ar dažāda vecuma ziņģēm un šo laiku dziesmām. Dziedāts tika viss suitiskais, vēlāk arī nesuitiskais. Mičoja jauno pāri vienmēr vienādi. Laika skrējienam pieaugot, “atmeta” arvien vairāk pantiņu, tā paātrinot darbību.