Arī šo dziesmu es pierakstīju kā “Suitu sievu” (tātad arī Veronikas) repertuāra daļu.
- Vaļā durvis, vaļā logi, nedzierd rūcam dzirnaviņas.
- Iznāk māte raudādama, asariņas slaucīdama:
- Velc, brālīti, melnus svārkus, sedlo savu kumeliņu.
- Jāju dienu, jāju nakti, sav māsiņu meklēdams.
- Uzjāj vienu augstu kalnu, sažvadzinu iemauktiņus.
- Iznāk trīsi tēva dēli, dzelteniemi matiņiem.
- Divi mani pašu veda, trešais veda kumeliņu.
- Ieveda mani istabēi, sēdin galda galiņe.
- Liek man ēsti, liek man dzerti, liek apkārti lūkoties.
- Ne es ēdu, ne es dzēru, apkārt vieni lūkojos.
- Ieraudzīju sav māsiņu sēžam galda galiņe.
- Balta mice gāliņēi, alus kanna rociņe.
- Ēd, brālīti, dzer, brālīti, es tev līdzi vairs neieš.
- Patīkama šī vietiņa, pa prātami arājīš.
Dziesma savu izplatību tautā sāka no Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas”, kas pirmoreiz izdota 1872. gadā. 1957. gadā A. Krūmiņš dziesmu pierakstījis no trim suitu dziedātājiem. Baseniekam Jāzepam Līlentālam un grāverniecei Annai Gulbei melodijas ir ļoti līdzīgas, taču J. Līlentālam teksts iesākas loģiskāk (LFK 1935, 8549):
- Viena pati mūs māsiņa, mēs deviņi bāleliņ.
- Liksim dzirnas kamburēji, būs pašami malējiņ.
- Ik rītiņu pūru mala, podu vērpa nedēļā.
- Kas notika vienu rītu – dziernaviņas vairs nerūc.
- Ej, māmiņa, lūkotiesi, ko dar mūsu malējiņ [..].
Katrīna Ļipinska šim balādiskajam tekstam devusi gan savu melodisko ietērpu mainīgā pāru metrā, gan savu teksta attīstību. Sākuma panti ir vienādi ar jau citētajiem no J. Līlentāla dziedātā, bet turpinājums – K. Ļipinskas (LFK 1935, 8509):
- Ienāk māte raudādama – malējiņas vairs nevaid.
- Vainadziņis vien pakārtis dzirnu milnas galiņā.
- Mēs deviņi bāleliņi rīkojame iemauktiņ.
- Rīkojame iemauktiņus, dzenamiesi sav māsiņu.
- Divsimts jūdzes dienā jāja, simtu jūdžu naksniņā.
- Pirmā simta galiņāje koklē daiļi koklētāji.
- Labdien, daiļi koklētāji, kam tik daiļi koklējat?
- Koklējami mēs tai māsai, ko tautiņas garam ved.
- Ko tautiņas zagšus zaga no devīta bāleliņ.
- Otrā simta galiņāje spēlē daiļi spēlmanīši.
- Labdien, daiļi spēlmanīši, kam tik daiļi spēlējat?
- Spēlējami tai māsai, ko šorīt garām ved.
- Ko tautiņas zagšus zaga no deviņi bāleliņi.
- Trešā simta galiņāje izpuškotas namu dores.
- Kad iegāju istabāje, tad redzēju sav māsiņu
- Sēžam galda galiņāje, alus kanna rociņāje.
- Nāc, māsiņa, atpakaļ, tēvs, māmiņa žēli raud.
- Es neiešu atpakaļ – jūs man grūti darījāt.
- Pārnes manai māmiņai simtu labu vakariņ.
- Par tik daiļu lolojumu, sav miedziņa kavējumu.
Jāpiemin Krista Ornas 1984. gadā dziedātā šīs dziesmas melodija. Kā jau profesionālam muzikantam – instrumentālistam, īstam suitam melodija prātā palikusi, bet no teksta tikai sākums:
